Pāriet uz galveno saturu

Bagātas Identitātes Veidošana


 

Bagātas Identitātes Veidošana

Savas bagātās identitātes radīšana

Daudzi cilvēki tic, ka bagātība sākas ar lielākiem ienākumiem. Taču laika gaitā es pamanīju, ka nauda bieži seko kaut kam daudz dziļākam. Tā seko tam, kā mēs redzam paši sevi.

Identitāte nav tikai vārds vai apraksts. Tā ir klusā saruna, kas notiek mūsos katru dienu. Tā ietekmē to, kādus lēmumus pieņemam, kādus sapņus uzdrošināmies īstenot un no kā atsakāmies vēl pirms esam mēģinājuši.

Varbūt tavs uzdevums nav kļūt par pavisam citu cilvēku.

Varbūt tavs uzdevums ir atcerēties to cilvēku, kurš vienmēr ir bijis tevī, pirms bailes, salīdzināšanās un šaubas sāka noteikt tavu ceļu.

Tieši tur sākas īstā pārmaiņa.

Ierobežojums, kuru daudzi pat nepamana

Daudzi no mums sevī nes klusu pārliecību, ka bagātība ir domāta kādam citam.

Cilvēkiem ar labāku izglītību.

Ar vairāk kontaktiem.

Ar lielāku pārliecību.

Vai vienkārši ar lielāku veiksmi.

Šīs domas reti tiek izrunātas skaļi. Tomēr tās ietekmē mūsu ikdienas izvēles.

Mēs atliekam savas idejas.

Mēs neprasām taisnīgu samaksu.

Mēs neuzsākam projektu, kas jau sen dzīvo mūsu prātā.

Ne tāpēc, ka mums pietrūktu spēju.

Bet tāpēc, ka mūsu identitāte cenšas saglabāt pasauli, kuru tā pazīst.

Ja ilgu laiku esi dzīvojis pārliecībā, ka viss jāizcīna ar smagu darbu, vieglums var šķist aizdomīgs.

Ja bērnībā dzirdēji, ka nauda rada problēmas, pārpilnība var šķist bīstama.

Tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā.

Tas tikai nozīmē, ka kāds stāsts ir ticis atkārtots tik ilgi, ka sācis izklausīties pēc patiesības.

Dziļākā patiesība zem šī ierobežojuma

Varbūt bagātība nav kaut kas, kas tev jāsasniedz.

Varbūt tā ir kaut kas, kam jāpārstāj pretoties.

Padomā par dārzu.

Dārznieks neliek augam augt.

Viņš rada piemērotus apstākļus.

Gaismu.

Ūdeni.

Augsni.

Pacietību.

Pārējo izdara pati dzīve.

Varbūt arī pārpilnība darbojas līdzīgi.

Tā parādās nevis tad, kad kļūstam par kādu citu.

Tā kļūst redzama tad, kad pārstājam šaubīties par savu vērtību.

Es pamanīju, ka cilvēki kļūst mierīgāki brīdī, kad viņiem vairs nav nepārtraukti jāpierāda, ka viņi ir pietiekami labi.

No šī miera rodas pavisam cita enerģija.

Tā maina veidu, kā cilvēks runā.

Kā viņš klausās.

Kā viņš rada.

Un bieži vien arī pasaule sāk atbildēt citādi.

Identitāte veidojas ikdienā

Lielas pārmaiņas reti sākas ar vienu grandiozu notikumu.

Tās sākas ar pavisam nelielām izvēlēm.

Ar lēmumu vairāk rūpēties par savu veselību.

Ar drosmi pateikt "nē", kad kaut kas atņem tavu mieru.

Ar vēlmi mācīties, pat ja rezultāts vēl nav redzams.

Ar spēju atļaut sev atpūsties bez vainas sajūtas.

Katra šāda izvēle kļūst par vēstījumu tavai identitātei.

"Tāds cilvēks es esmu."

Un jo biežāk šis vēstījums atkārtojas, jo dabiskāks tas kļūst.

Vienkārša prakse, ko vari sākt jau šodien

Katru vakaru velti dažas minūtes sev.

Uzdod sev vienu jautājumu.

"Ko šodien izdarīja tas cilvēks manī, kurš jau uzticas savai vērtībai?"

Nevērtē sevi.

Nemeklē pilnību.

Atrodi tikai vienu piemēru.

Varbūt tu izvēlējies mieru strīda vietā.

Varbūt tu rūpējies par savu ķermeni.

Varbūt tu spēri nelielu soli pretī sapnim.

Varbūt tu lūdzu palīdzību.

Pieraksti šo vienu brīdi.

Nevis tāpēc, lai kļūtu labāks.

Bet tāpēc, lai sāktu ieraudzīt to cilvēku, par kuru jau kļūsti.

Plašākas iespējas sākas ar citu skatījumu

Mūsu prāts bieži domā tikai tik tālu, cik sniedzas iepriekšējā pieredze.

Tas ir dabiski.

Tomēr nākotne reti atkārto pagātni pilnīgi precīzi.

Varbūt pastāv vairāk miera, nekā tu pašlaik vari iedomāties.

Varbūt iespējams darbs, kas vienlaikus dod ienākumus un piepildījumu.

Varbūt veselība nav tikai slimību neesamība.

Varbūt brīvība sākas daudz agrāk nekā ideālie apstākļi.

Varbūt mīlestība neprasa nepārtrauktu pierādīšanu.

Varbūt dzīves jēga nav galamērķis.

Varbūt tā slēpjas tajā, kā tu dzīvo šo dienu.

Kad mainās identitāte, mainās arī tas, ko uzskatām par iespējamu.

Ne tāpēc, ka pasaule būtu kļuvusi citāda.

Bet tāpēc, ka mēs sākam pamanīt iespējas, kuras iepriekš neredzējām.

Atgriezt savu spēku bez vainošanas

Dažreiz personīgās izaugsmes pasaulē rodas iespaids, ka cilvēks pats ir vainīgs pie visa, kas viņa dzīvē nav izdevies.

Tas nav vienīgais skatījums.

Katram ir sava pieredze.

Sava bērnība.

Savas vilšanās.

Savi zaudējumi.

Savi sapņi.

Tas viss ir nozīmīgi.

Pagātni nav nepieciešams noliegt.

Taču tai nav jānosaka visa nākotne.

Nav jāmeklē vainīgie.

Nav jānosoda sevi.

Pietiek pamanīt, ka nākamā izvēle joprojām pieder tev.

Pat tad, ja tā ir pavisam maza.

Tieši tur sākas īstā brīvība.

Bagātība kā dzīves kvalitāte

Varbūt bagātība nav tikai nauda.

Varbūt tā ir spēja pamosties bez nepārtrauktas steigas.

Veselība, kas ļauj baudīt kustību.

Attiecības, kurās vari būt patiess.

Laiks ģimenei.

Telpa radošumam.

Iekšējs miers.

Nauda var palīdzēt to atbalstīt.

Taču tā viena pati to nerada.

Bagāta identitāte sākas ar pārliecību, ka tava vērtība nav atkarīga tikai no sasniegumiem.

Kad šī pārliecība nostiprinās, mainās arī izvēles.

Un līdz ar tām mainās visa dzīves virzība.

Saruna, kas turpinās

Es pamanīju, ka vissvarīgākās pārmaiņas reti ienāk skaļi.

Tās ierodas klusi.

Kā doma, kas paliek prātā vēl nākamajā dienā.

Es domāju, cik daudz mūsu ierobežojumu patiesībā ir tikai seni stāsti, kurus nekad neesam apšaubījuši.

Tas mani padarīja ziņkārīgu.

Kas tavā dzīvē mainītos, ja vienu nedēļu tu pieņemtu lēmumus no uzticēšanās, nevis no bailēm?

Varbūt atbilde neparādīsies uzreiz.

Varbūt tu to pamanīsi rīta kafijas laikā.

Varbūt klusā pastaigā.

Varbūt sarunā ar cilvēku, kurš tev ir svarīgs.

Varbūt.

Es nezinu, kāds būs tavs nākamais solis.

Es nezinu arī to, kādas iespējas gaida tieši aiz robežas, kuru šobrīd sauc par "iespējamo".

Bet es domāju, vai visinteresantākie ceļojumi nesākas tieši tajā brīdī, kad pārstājam censties kļūt par kādu citu un ar patiesu ziņkāri sākam iepazīt cilvēku, kurš visu šo laiku klusībā ir gaidījis, lai tiktu pamanīts.

Please visit https://drlal.es

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona

 Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona Kad Visums saka: “Tieši laikā un vietā” Ir kāds skaists stāsts par to, kā dzīve uz Zemes ir iespējama tikai tāpēc, ka viss ir “tieši pareizi”. Ne par tuvu Saulei, ne par tālu. Ne par karstu, ne par aukstu. It kā pati daba būtu ļoti laba pavāre – ne par daudz sāls, ne par maz. Un tagad padomā: ja Visums spēj tik precīzi sabalansēt planētu, vai tiešām tavā dzīvē nevar rasties līdzsvars? Var. Un tas sākas nevis debesīs, bet tevī. Ideālais attālums: ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules. Ja tā būtu nedaudz tuvāk, mēs būtu kā cepti kartupeļi. Ja tā būtu tālāk – sasaluši pelmeņi. Tāpat ir ar cilvēkiem un situācijām tavā dzīvē. Ja tu esi pārāk pieķēries, tu sāc “piedegt”. Ja tu esi pārāk attālināts, dzīve kļūst auksta. Latvijā cilvēki bieži ir rezervēti. Mēs neskrienam apskaut katru svešinieku uz ielas. Un tas ir skaisti. Bet reizēm mēs aizmirstam arī tuvību. Praktiska doma: Šodien atrodi vienu cilvēku, kuram tu vari ...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...