Mīlestība ir vienīgais brīnums Tu neesi atdalīts no dzīves Tu esi uzaudzis kultūrā, kas tev māca būt aizņemtam. Jo aizņemtāks esi, jo vērtīgāks šķiet tavs eksistences pierādījums. Kalendāri pilni. Paziņojumi nemitīgi. Domu plūsma tik skaļa, ka klusums sāk šķist aizdomīgs. Un tomēr — kaut kas tevī zina. Tas zina, ka patiesā dzīve nenotiek steigā. Tā nenotiek arī tad, kad tu nemitīgi salīdzini savu ceļu ar citu cilvēku izkārtotajām vitrīnām. Patiesā dzīve sākas brīdī, kad tu uz mirkli apstājies un sajūti: “Es esmu.” Nevis “es kļūšu”. Nevis “es pierādīšu”. Nevis “es sasniegšu”. Vienkārši — es esmu. No šīs vietas rodas brīnumi. Ne tie teatrālie, kur debesīs parādās zīmes vai realitāte pēkšņi sāk spēlēt Holivudas mūziku. Īstie brīnumi ir daudz klusāki. Tie ir mirkļi, kad cilvēks izvēlas mīlestību baiļu vietā. Kad viņš izvēlas klātbūtni automātisma vietā. Kad viņš pārstāj dzīvot kā saspringts projekts un sāk dzīvot kā apzināta būtne. Mīlestība pati par sevi ir brīnums. Viss, kas rodas ...
Klusuma brīnums ikdienas dzīvē Kad uztvere kļūst smalkāka Ir teiciens: tur, kur ir liela mīlestība, vienmēr notiek brīnumi. Bet paskatīsimies uz to mazliet tuvāk, bez pārspīlējumiem. Varbūt brīnumi nav kaut kas tāls vai pārdabisks. Varbūt tie ir ļoti klusi, gandrīz nemanāmi — tik nemanāmi, ka mēs tos vienkārši nepamanām. Ikdienas dzīvē Latvijā bieži vien rit savā tempā — darbs, ģimene, pienākumi, rēķini, laika apstākļi, kas ne vienmēr lutina. Un šajā visā mēs bieži sakām: “Kad būs vairāk laika, tad es dzīvošu.” Bet dzīve jau notiek tieši tagad. Kas, ja brīnums nav kaut kas, kas pie mums atnāk… bet kaut kas, ko mēs sākam ieraudzīt? Eksperiments tev: šodien uz 3 minūtēm apstājies. Ne maini neko. Vienkārši ievēro — skaņas, sajūtas ķermenī, savu elpu. Tas arī viss. Bez analīzes. Tu varētu pamanīt — pasaule nav kļuvusi citāda. Bet tava uztvere ir kļuvusi nedaudz smalkāka. Un tieši tur sākas brīnums. Klusuma zinātne praksē Klusums bieži tiek pārprasts. Daudzi domā — klusums nozīmē, ka ...