Kāpēc dvēsele ilgojas pēc gaismas skaistuma Ievads Ir mirkļi, kuros šķiet, ka skaistums nav tikai kaut kas, ko mēs redzam. Drīzāk rodas sajūta, ka skaistums uz brīdi ierauga mūs. Rīta gaisma, kas klusi ieplūst telpā, meža klusums pirms vēja, ūdens virsmas atspīdums vai cilvēka skatiens, kurā nav nepieciešami vārdi – šie brīži atver kaut ko dziļāku par parastu uztveri. Kāpēc dvēsele pēc tā ilgojas? Uz šo jautājumu nav vienas galīgas atbildes. Taču varam uz to paraudzīties kā uz aicinājumu pārdomām. Iespējams, skaistums nav tikai ārējā pasaulē sastopama īpašība. Varbūt tas ir veids, kā apziņa atpazīst harmoniju starp ārējo pasauli un savu iekšējo arhitektūru. Šāda perspektīva nav pārdabisks apgalvojums. Tā ir simboliska pieeja, kas aicina uztvert skaistumu kā klusas klātbūtnes valodu. Katrs satikšanās mirklis ar skaisto kļūst par slieksni. Nevis robežu starp divām pasaulēm, bet pāreju uz dziļāku klātbūtni šajā pašā dzīvē. Skaistums kā klātbūtnes rezonanse Mēs bieži domājam, ka skai...
Es esmu Dr. Lal Karun Mistiskās apziņas arhitekts | Blogeris | Dzīves koučs | Starptautiski atzīts meditācijas eksperts | Cilvēka apziņas pētnieks | Vides aktīvists | Autors | Dzejnieks | Uzņēmējs