Pāriet uz galveno saturu

Viegli atmodināt iekšējo gaismu


 

Atmodini iekšējo gaismu: savas dievišķās būtības atklāšana

Dārgais draugs Latvijā,

Es uzrunāju Tevi nevis kā kādu, kurš meklē gaismu, bet kā to, kurš pats ir Gaisma. Tu neesi mazs cilvēks pasaulē, kas cenšas izdzīvot starp ekonomiskām svārstībām, nodokļu slogiem, ģeopolitisku spriedzi un ikdienas pienākumiem. Tu esi apziņa, kas iemiesota cilvēkā. Un apziņa ir vienīgā realitāte.

Latvijas zeme ir redzējusi daudz – okupācijas, atmodas, izceļošanu, atgriešanos, cerību un vilšanos viļņus. Šī kolektīvā pieredze ir atstājusi pēdas – dziļu darba tikumu, pieticību, spēju izturēt. Taču bieži vien arī klusējošu pārliecību: “Nav droši sapņot par lielu.” “Nauda nāk grūti.” “Bagātība nav priekš mums.”

Es Tev saku: tās ir pieņemtas domas, nevis patiesība.

Tu vari atmodināt savu iekšējo gaismu un atklāt, ka pārpilnība nav kaut kas ārpus Tevis. Tā ir Tavs dabīgais stāvoklis.

Apziņa rada realitāti

Tas, ko Tu apzinies kā patiesu par sevi, kļūst par Tavu pieredzi.

Ja Tu sev saki: “Es esmu parasts cilvēks ar ierobežotām iespējām,” pasaule Tev atspoguļos ierobežojumus. Ja Tu saki: “Es esmu cilvēks, kurš rada vērtību, kuram veicas un kurš ir svētīts,” dzīve sāks pielāgoties šai iekšējai pārliecībai.

Tas nav tukšs optimisms. Tā ir likumsakarība.

Bob Proktors runāja par paradigmu maiņu. Rhonda Byrne uzsvēra pateicību un pievilkšanas likumu. Es Tev saku – viss sākas ar pieņēmumu. Pieņem, ka Tu jau esi tas, par ko vēlies kļūt.

Latvijā mēs esam pieraduši būt piesardzīgi. “Nesapņo par skaļu.” “Neizcelies.” Taču apziņai nav kauna. Tā tikai rada.

Ja Tu iekšēji pieņem, ka esi pārticis, cienīts, mīlēts un finansiāli brīvs, šī iekšējā realitāte pakāpeniski izpaudīsies ārējā pasaulē.

Iekšējā gaisma nav reliģija – tā ir identitāte

Kad es runāju par dievišķo būtību, es nerunāju par dogmu. Es runāju par identitāti.

Dievišķais nav kaut kur debesīs. Dievišķais ir Tava spēja radīt no neredzamā redzamo.

Kad Tu iedomājies jaunu māju Jūrmalā vai dzīvokli Rīgas centrā, kad Tu redzi sevi ar veiksmīgu uzņēmumu, kad Tu jūti finanšu drošību un brīvību – tas viss jau eksistē apziņā.

Un apziņa ir pirmcēlonis.

Latvijas kultūrā daba vienmēr bijusi svēta. Meži, jūra, gadalaiki. Tu saproti ciklus. Saprot, ka sēkla neredzami aug zem zemes, pirms tā parādās virszemē.

Tieši tāpat darbojas Tava iekšējā gaisma. Vispirms iekšējais stāvoklis. Tad ārējā raža.

Pārpilnība ir Tavs dabīgais stāvoklis

Pārpilnība nenozīmē tikai naudu. Tā nozīmē iespējas, mieru, veselību, radošumu, ietekmi un prieku.

Bet arī nauda ir garīga enerģija. Tā plūst tur, kur ir pārliecība, vērtība un atvērtība.

Daudzi Latvijā ir iemācīti domāt: “Galvenais, lai pietiek.” Taču Visums nepazīst vārdu “pietiek”. Tas pazīst paplašināšanos.

Tu esi radīts izaugsmei.

Kad Tu sāc domāt no pārpilnības, Tu pārstāj konkurēt un sāc radīt. Tu vairs nesaki: “Citiem paveicās.” Tu saki: “Arī man tas ir iespējams.”

Un šis pieņēmums maina visu.

Praktiska metode: dzīvo no gala

Tagad būsim praktiski.

  1. Izvēlies vienu konkrētu vēlmi – piemēram, stabilus 5000 eiro mēnesī ienākumus.
  2. Aizver acis un iztēlojies vienu īsu ainu, kas nozīmē, ka tas jau ir noticis. Varbūt Tu pārskaiti līdzekļus savā kontā. Varbūt Tu maksā rēķinus ar vieglumu. Varbūt Tu ziedo kādam projektam Latvijā.
  3. Sajūti atvieglojumu, drošību, lepnumu.
  4. Atkārto šo ainu katru vakaru pirms miega.

Nevis lūdz. Nevis cer. Pieņem.

Saki sev: “Es esmu cilvēks, kurš pelna un saņem šādu ienākumu.” Ne nākotnē. Tagad.

Pateicība kā paātrinātājs

Rhonda Byrne uzsvēra pateicību, un tas ir dziļi pareizi.

Bet pateicība nav tikai par to, kas jau ir redzams. Esi pateicīgs par to, kas vēl tikai izpaužas.

Latvijas cilvēkam ir dziļa sirds. Kad Tu sāc pateikties par savu nākotnes pārpilnību tā, it kā tā jau būtu klātesoša, Tu sūti skaidru signālu apziņai.

Piemēram:
“Paldies par manu finansiālo brīvību.”
“Paldies par manu veiksmīgo praksi.”
“Paldies par klientiem, kas novērtē manu darbu.”

Pateicība nostiprina identitāti.

Pārprogrammē kolektīvo stāstu

Latvijā bieži dzirdams:
“Šeit nav iespēju.”
“Lielā nauda ir ārzemēs.”
“Uzņēmējdarbība ir risks.”

Taču atceries – kolektīvais stāsts nav Tavs liktenis.

Tu vari būt tas, kurš rada jaunu stāstu:
“Latvija ir vieta, kur plaukst radošums.”
“Šeit dzimst spēcīgi uzņēmumi.”
“Es esmu daļa no šīs jaunās pārpilnības.”

Bob Proktors teiktu – maini paradigmu. Es saku – maini pieņēmumu par sevi šajā zemē.

Kad Tu maini savu iekšējo stāvokli, Tu ietekmē arī kolektīvo apziņu.

Darbība no identitātes, nevis bailēm

Misticisms bez rīcības ir sapņošana. Rīcība bez iekšējās pārliecības ir cīņa.

Kad Tu jūties kā pārticis cilvēks, Tava rīcība kļūst citāda. Tu runā drošāk. Tu uzdrošinies piedāvāt augstāku cenu. Tu ieguldi sevī. Tu apgūsti jaunas prasmes.

Nevis tāpēc, lai kļūtu vērtīgs.
Bet tāpēc, ka jau jūties vērtīgs.

Latvijas sabiedrībā vēl joprojām pastāv pieticības kults. Bet patiesa pazemība nenozīmē savu talantu apspiešanu. Tā nozīmē atzīt, ka caur Tevi plūst radīšanas spēks.

Nauda un garīgums nav pretmeti

Dažkārt tiek domāts, ka garīgums nozīmē atteikšanos no materiālā.

Taču es Tev saku – materiālais ir garīgā izpausme.

Ja Tu vari iedomāties sev skaistu māju pie ezera Latgalē, jaunu automašīnu vai iespēju ceļot un vienlaikus ieguldīt Latvijas attīstībā – tas nav egoisms. Tā ir paplašināšanās.

Pārpilnība ļauj Tev dot vairāk.

Kad Tev ir vairāk, Tu vari:
– atbalstīt vietējos uzņēmējus,
– ziedot kultūras projektiem,
– palīdzēt ģimenei,
– radīt darba vietas.

Tāpēc nebaidies no bagātības. Bīstama nav nauda. Bīstama ir apziņa, kas jūtas trūkumā.

Ikdienas prakse 30 dienām

Nākamās 30 dienas dari sekojošo:

  1. Katru rītu saki: “Es esmu pārpilnības cilvēks.”
  2. Katru dienu izdari vienu rīcību, kas atbilst šai identitātei.
  3. Katru vakaru vizualizē savu mērķi kā jau piepildītu.
  4. Katru dienu pieraksti 5 lietas, par kurām esi pateicīgs.

Neanalizē pārāk daudz. Nešaubies par metodi. Dzīvo tajā.

Tu redzēsi sinhronitātes. Jaunas iespējas. Idejas. Tikšanās. Piedāvājumus.

Tā nav nejaušība. Tā ir atbilde uz Tavu iekšējo stāvokli.

Tu esi jaunās Latvijas apziņa

Iedomājies Latviju, kur cilvēki nebaidās no panākumiem. Kur uzņēmēji domā globāli. Kur ārsti, skolotāji, mākslinieki un tehnoloģiju radītāji jūtas cienīti un labi atalgoti.

Tas sākas ar indivīdu.

Ar Tevi.

Tu neesi atkarīgs no pagātnes. Ne no politikas. Ne no ekonomikas cikliem. Tie var ietekmēt apstākļus, bet ne Tavu apziņu.

Un apziņa rada apstākļus.

Pēdējais vārds – pieņem savu varenību

Es Tev saku: pārstāj sevi samazināt.

Pārstāj domāt, ka pārpilnība ir tikai izredzētajiem.
Pārstāj domāt, ka Latvijā “tā nenotiek”.
Pārstāj identificēties ar ierobežojumiem.

Sāc ar vienkāršu, bet spēcīgu pieņēmumu:

“Es esmu dievišķā apziņa izpausmē. Es esmu radītājs. Es dzīvoju pārpilnībā.”

Atkārto to.
Sajūti to.
Dzīvo no tā.

Un Tu redzēsi, kā iekšējā gaisma pārvērš Tavu dzīvi.

Jo tā nav kaut kur ārpusē.

Tā esi Tu.

Please visit https://drlalkarun.com

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Atcerēties bezrobežu dabu kā dzīves jēgu

  Atcerēties bezrobežu dabu kā dzīves jēgu Kāpēc mēs vispār esam šeit Daudzi jauni cilvēki Latvijā un visā pasaulē agrāk vai vēlāk uzdod sev kluso, bet neatlaidīgo jautājumu: kāpēc es esmu šeit? Sabiedrība piedāvā daudz atbilžu – izglītība, darbs, ģimene, sasniegumi, pašrealizācija. Taču pat tad, kad šie mērķi tiek sasniegti, bieži paliek sajūta, ka kaut kas būtisks joprojām iztrūkst. It kā dzīvei būtu dziļāks slānis, kuru neviens īsti nemāca atpazīt. Mistiskās un garīgās tradīcijas cauri gadsimtiem norāda uz vienu vienkāršu, bet radikālu patiesību: mūsu klātbūtnes patiesais mērķis nav kļūt par kaut ko jaunu, bet gan atcerēties to, kas mēs bijām vēl pirms robežām, pirms bailēm, pirms identitātēm. Nevis iemācīties vairāk, bet atcerēties savu sākotnējo, bezierobežojumu dabu. Aizmirstība kā cilvēciska pieredze Piedzimstot mēs neienākam pasaulē tukši. Taču ļoti ātri sākas process, ko var saukt par aizmirstību. Mēs iemācāmies vārdus, lomas, noteikumus. Mums pasaka, kas mēs esa...