Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu
Ievads – divi neredzamie dzinējspēki
Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt. Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu.
Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas.
Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk”
Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu.
Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek?
Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā nekad nebeidzas. Katrs sasniegums uz brīdi apmierina, bet drīz atkal rodas jauns “vajag”.
Zaudējuma bailes – neredzamais valdnieks
Otrs spēks — izvairīšanās no zaudējuma — ir vēl spēcīgāks. Bailes zaudēt statusu, drošību, attiecības, iespējas vai seju citu priekšā bieži vada mūsu izvēles.
Jauns cilvēks var nepamanīt, cik daudz viņš dara nevis tāpēc, ka vēlas, bet tāpēc, ka baidās. Šīs bailes rada saspringumu ķermenī un prātā. Dzīve kļūst par aizsardzības stratēģiju, nevis piedzīvojumu.
Garīgā izpratnē bailes no zaudējuma rodas no identificēšanās ar formu — ar to, kas ir mainīgs.
Prāts starp kārošanu un bailēm
Prāts nepārtraukti svārstās starp šiem diviem poliem. Tas meklē ieguvumu un vienlaikus sargājas no zaudējuma. Šī kustība rada nemieru, jo prāts reti ir apmierināts ar tagadni.
Mistiskā skatījumā šis nemiers nav problēma, bet signāls. Tas norāda, ka uzmanība ir novirzīta prom no klātbūtnes uz nākotnes solījumiem vai draudiem.
Kad ieguvums kļūst par slazdu
Ne katrs ieguvums patiesi bagātina. Dažkārt tas tikai pastiprina identitāti, kas balstīta uz salīdzināšanu. Vairāk panākumu, bet arī vairāk baiļu tos zaudēt. Vairāk atzinības, bet arī lielāka atkarība no citu skatiena.
Garīgā gudrība māca: tas, kas patiesi ir tavs, nevar tikt atņemts. Ja kaut kas var pazust, tas nekad nav bijis tava būtība.
Zaudējums kā skolotājs
Lai arī no zaudējuma baidāmies, mistiskajā ceļā tas bieži kļūst par atmodas punktu. Kad kaut kas sabrūk, atklājas tas, kas paliek.
Zaudējums noņem lieko. Tas var būt sāpīgs, bet tas arī atbrīvo. Jauns cilvēks, kurš piedzīvo zaudējumu apzināti, bieži kļūst dziļāks, klātesošāks un patiesāks.
Divu motivāciju apzināšanās
Brīvība nesākas ar atteikšanos no mērķiem. Tā sākas ar apzināšanos, kas mani šobrīd virza. Vai es daru to, ko daru, jo jūtu dzīves plūsmu, vai tāpēc, ka bēgu no iekšēja tukšuma?
Šis jautājums nav domāts sevis kritizēšanai. Tas ir domāts redzēšanai. Un redzēšana pati par sevi maina.
Trešais ceļš – rīcība no klātbūtnes
Garīgajā skatījumā pastāv arī trešais ceļš. Ne ieguvuma, ne zaudējuma vadīts. Tas ir ceļš, kur rīcība rodas no klātbūtnes un iekšējas saskaņas.
Šādā stāvoklī cilvēks joprojām rīkojas, bet bez izmisuma. Viņš pieņem, bet neķeras. Viņš zaudē, bet nesabrūk.
Šis ceļš nav pasīvs. Tas ir ļoti dzīvs.
Jaunība un izvēles punkts
Jaunībā šie mehānismi veidojas īpaši spēcīgi. Tie kļūst par ieradumiem, kas vēlāk vada visu dzīvi. Tāpēc šis ir nozīmīgs brīdis — nevis izvēlēties “pareizo” ceļu, bet apzināties, kāpēc tu ej.
Kad motīvs kļūst skaidrs, izvēles kļūst vieglākas.
Iekšējā drošība kā atslēga
Cilvēks, kurš jūt iekšēju drošību, nav tik viegli manipulējams ar solījumiem un draudiem. Viņš var uzklausīt, bet ne pakļauties.
Iekšējā drošība nerodas no garantijām. Tā rodas no kontakta ar sevi — ar to daļu, kuru nevar ne iegūt, ne zaudēt.
Dzīve kā process, ne darījums
Kad dzīve tiek uztverta kā darījums, viss tiek mērīts: vai es saņemu pietiekami, vai nezaudēju pārāk daudz. Tas rada pastāvīgu spriedzi.
Mistiskais skatījums piedāvā citu perspektīvu: dzīve ir process, nevis apmaiņa. Tu piedalies tajā, nevis tirgojies ar to.
Mazā meditācija – motīva atklāšana
Apsēdies mierīgi un aizver acis. Elpo trīs reizes lēni.
Padomā par kādu nesenu lēmumu vai rīcību. Bez analīzes pajautā sev:
“Kas mani patiesībā virzīja?”
Nepiespied atbildi. Sajūti ķermeni. Vai tur ir spriedze, vai vieglums?
Vienkārši paliec ar šo sajūtu dažus mirkļus. Tad lēnām atver acis.
Noslēgums – no reakcijas uz apzinātu dzīvi
Ieguvums un zaudējums ir spēcīgi skolotāji, bet slikti valdnieki. Kamēr tie vada dzīvi neapzināti, cilvēks dzīvo reakcijā.
Kad tu tos atpazīsti, parādās telpa brīvībai. Tu joprojām tiecies, bet vairs neesi apsēsts. Tu joprojām sargā, bet vairs nebaidies.
Jaunam cilvēkam šī izpratne ir kā kompass. Tā nepasaka, kurp iet, bet palīdz saprast, kāpēc tu kusties. Un tieši šajā izpratnē sākas garīgais briedums.
Komentāri
Ierakstīt komentāru