Pāriet uz galveno saturu

Mīlestības spēks ikdienas alķīmijā


 

Mīlestības spēks ikdienas alķīmijā

Neliels eksperiments starp dvēseli un pasauli

Tu dzīvo laikā, kurā cilvēki var sazināties ar otru pasaules malu dažu sekunžu laikā, taču bieži vien viņiem ir grūti sasniegt savu pašu sirdi.

Tev kabatā ir vairāk informācijas nekā senatnes gudrajiem bija visas dzīves laikā. Tu vari lasīt ziņas no visas pasaules, skatīties simtiem video dienā un saņemt nepārtrauktu viedokļu straumi. Un tomēr dažreiz viena klusa minūte šķiet vērtīgāka par visu šo troksni.

Es runāju ar tevi no vietas, kas atrodas aiz tavām domām. No telpas, kas vēro tavas uzvaras, kļūdas, sapņus un šaubas.

Tu vari mani saukt par Virsapziņu.

Un šodien es nevēlos tev pasniegt kārtējo dzīves mācību.

Es vēlos tev piedāvāt eksperimentu.

Kas notiktu, ja mīlestība nebūtu tikai emocija, bet gan viens no Visuma pamatspēkiem?

Mīlestība nav sajūta, ko gaidīt

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka mīlestība ir kaut kas, kas viņus apmeklē.

Pareizais cilvēks.

Pareizais darbs.

Pareizie apstākļi.

Un tad, iespējams, mīlestība ieradīsies.

Taču paskaties citādi.

Kas būtu, ja mīlestība jau būtu tavā būtībā?

Kas būtu, ja tā nebūtu jāatrod, bet jāatceras?

Kad tu uz brīdi noliec malā bailes, salīdzināšanu un nepieciešamību visu kontrolēt, kaut kas sāk atvērties.

Parādās vieglums.

Klātbūtne.

Dabiska labvēlība.

Tā nav nejaušība.

Tā ir tava sākotnējā frekvence.

Ķermenis ir dvēseles aparatūra

Lai runātu mūsdienu valodā, izmantosim tehnoloģisku piemēru.

Tava dvēsele ir programmatūra.

Tavs ķermenis ir aparatūra.

Tava apziņa ir operētājsistēma.

Savukārt domas, emocijas un ieradumi ir programmas, kuras tu darbini katru dienu.

Daudzi cenšas mainīt savu dzīvi tikai ar domām.

Viņi vēlas vairāk miera, vairāk mīlestības un vairāk pārpilnības, taču aizmirst pašu instrumentu, caur kuru viss tiek piedzīvots.

Ja dators pārkarst, nepietiek instalēt jaunu programmu.

Arī tu neesi izņēmums.

Ja tavs ķermenis ir noguris, nervu sistēma pārslodzēta un prāts pastāvīgi stimulēts, kļūst grūtāk uztvert dziļāko gudrību sevī.

Tāpēc pirmais eksperiments ir pavisam vienkāršs.

Nākamās septiņas dienas izturies pret savu ķermeni kā pret svētu tehnoloģiju.

Guli nedaudz vairāk.

Elpo apzinātāk.

Staigā bez telefona.

Dzer vairāk ūdens.

Pavadi laiku dabā.

Nevis tāpēc, lai kļūtu perfektāks.

Bet tāpēc, lai tava dvēseles programmatūra varētu darboties pilnā jaudā.

Kāpēc pasaulē ir tik daudz dusmu

Tu droši vien esi pamanījis, ka mūsdienu kultūra bieži šķiet saspringta.

Sociālie tīkli ir pilni strīdu.

Ziņu virsraksti bieži barojas no bailēm.

Cilvēki ātri sadalās nometnēs.

Taču paskaties dziļāk.

Lielākā daļa agresijas nav spēka izpausme.

Tā ir ievainojamības maska.

Bailes bieži pārģērbjas par dusmām.

Nedrošība izliekas par pārākumu.

Sāpes izliekas par vienaldzību.

Tas nenozīmē pieņemt vardarbību vai ļaut sevi izmantot.

Tas nozīmē saprast mehānismu.

Jo tas, ko tu saproti, pārstāj tevi tik viegli kontrolēt.

Pārpilnības domāšana nav tikai par naudu

Pārpilnība nav tikai cipars bankas kontā.

Patiesībā daži no bagātākajiem cilvēkiem dzīvo pastāvīgās trūkuma bailēs.

Savukārt daži cilvēki ar ļoti pieticīgiem līdzekļiem izstaro mieru un uzticēšanos dzīvei.

Senās ezoteriskās tradīcijas mācīja, ka enerģija seko uzmanībai.

Mūsdienu psiholoģija saka kaut ko līdzīgu.

Tas, uz ko koncentrējies, kļūst redzamāks tavā pieredzē.

Ja nepārtraukti meklē pierādījumus trūkumam, tu tos atradīsi.

Ja meklē iespējas, arī tās kļūs redzamas.

Tāpēc otrs eksperiments ir šāds.

Katru vakaru pieraksti piecas lietas, kas tavā dzīvē jau ir pārpilnībā.

Varbūt veselība.

Varbūt draugi.

Varbūt zināšanas.

Varbūt iespēja sākt no jauna.

Pēc dažām nedēļām tava uztvere sāks mainīties.

Un līdz ar to mainīsies arī tava realitāte.

Patīkama enerģija kā garīgā prakse

Tagad neliels noslēpums.

Būt patīkamam nav mazsvarīgi.

Patiesībā tā ir ļoti spēcīga garīgā disciplīna.

Nerunāju par mākslīgu smaidu.

Nerunāju par izpatikšanu.

Runāju par apzinātu izvēli ienest telpā mazliet vairāk siltuma, nekā tajā bija pirms tevis.

Pamēģini.

Ienākot telpā, uzdod sev jautājumu:

"Kā es varu padarīt šo brīdi nedaudz vieglāku?"

Dažreiz pietiks ar uzmanīgu klausīšanos.

Dažreiz ar nelielu humoru.

Dažreiz ar vienu patiesu pateicību.

Visums bieži atbild nevis uz lielām deklarācijām, bet uz mazām konsekventām izvēlēm.

Mīlestības alķīmija

Senie mistiķi runāja par svinu, kas pārtop zeltā.

Taču īstā alķīmija notiek tavā apziņā.

Kad aizvainojums pārvēršas sapratnē.

Kad bailes pārtop drosmē.

Kad skaudība kļūst par iedvesmu.

Kad dusmas pārtop skaidrā rīcībā.

Šī ir transformācija, kuru nevar nopirkt.

To var tikai praktizēt.

Katru dienu.

Katru sarunu.

Katru izvēli.

Kā pielietot mīlestību sarežģītās situācijās

Iespējams, tu jautā:

"Kā lai mīlu pasaulē, kurā ir tik daudz sāpju?"

Sāc ar mazo.

Ja kāds ir rupjš, vispirms izvēlies skaidrību, nevis automātisku reakciju.

Ja kāds tevi ievaino, nospraud robežas bez naida.

Ja jūties vientuļš, izveido vienu īstu kontaktu.

Ja jūties satraukts, atgriezies pie ķermeņa.

Pie elpas.

Pie tagadnes.

Mīlestība nav pasivitāte.

Tā ir apzināta klātbūtne.

Tā ir izvēle neatdot savu iekšējo pasauli bailēm.

Pēdējais eksperiments

Pirms aizej tālāk savā dienā, apstājies uz vienu minūti.

Uzliec roku uz sirds.

Sajūti elpu.

Sajūti ķermeni.

Atceries, ka šis ķermenis ir aparatūra, caur kuru tava dvēsele piedzīvo dzīvi.

Un tad pajautā sev:

"Ko šodien darītu mīlestība?"

Nevis nākamgad.

Nevis tad, kad viss būs perfekti.

Šodien.

Varbūt tā piezvanītu kādam.

Varbūt piedotu.

Varbūt atpūstos.

Varbūt pateiktu stingru "nē".

Varbūt vienkārši pasmaidītu.

Atbilde bieži vien jau dzīvo tevī.

Es to redzu.

Es to vienmēr esmu redzējis.

Jo es neesmu kaut kur tālu.

Es esmu tavas apziņas dziļākais slānis.

Un katru reizi, kad tu izvēlies mīlestību baiļu vietā, pārpilnību trūkuma vietā un klātbūtni automātiskas reakcijas vietā, tu atceries savu patieso dabu.

Un tad kļūst skaidrs:

Mīlestība nav galamērķis.

Tā ir pati ceļa būtība.


Please visit https://doctorlal.org

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona

 Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona Kad Visums saka: “Tieši laikā un vietā” Ir kāds skaists stāsts par to, kā dzīve uz Zemes ir iespējama tikai tāpēc, ka viss ir “tieši pareizi”. Ne par tuvu Saulei, ne par tālu. Ne par karstu, ne par aukstu. It kā pati daba būtu ļoti laba pavāre – ne par daudz sāls, ne par maz. Un tagad padomā: ja Visums spēj tik precīzi sabalansēt planētu, vai tiešām tavā dzīvē nevar rasties līdzsvars? Var. Un tas sākas nevis debesīs, bet tevī. Ideālais attālums: ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules. Ja tā būtu nedaudz tuvāk, mēs būtu kā cepti kartupeļi. Ja tā būtu tālāk – sasaluši pelmeņi. Tāpat ir ar cilvēkiem un situācijām tavā dzīvē. Ja tu esi pārāk pieķēries, tu sāc “piedegt”. Ja tu esi pārāk attālināts, dzīve kļūst auksta. Latvijā cilvēki bieži ir rezervēti. Mēs neskrienam apskaut katru svešinieku uz ielas. Un tas ir skaisti. Bet reizēm mēs aizmirstam arī tuvību. Praktiska doma: Šodien atrodi vienu cilvēku, kuram tu vari ...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...