Pāriet uz galveno saturu

Dzīvības Neredzamais Tīkls un Iekšējā Alķīmija


 

Dzīvības Neredzamais Tīkls un Iekšējā Alķīmija

Tu nekad neesi bijis atdalīts

Ir gandrīz neiespējami iztēloties dzīvu būtni, kas eksistētu pilnīgi viena, neatkarīga un nesaistīta ar citām dzīvības formām. Katra elpa, ko tu ievelc, ir dāvana no pasaules. Katrs ūdens malks ir daļa no sena cikla. Katra doma veidojas vidē, kuru radījušas neskaitāmas attiecības, notikumi un pieredzes.

Tomēr mūsdienu cilvēks bieži jūtas viens.

Mēs dzīvojam laikā, kad savienojamies ar simtiem cilvēku dažu sekunžu laikā, bet vienlaikus pieaug atsvešinātības sajūta. Mums ir pieejama informācija no visas pasaules, tomēr nereti trūkst dziļas saiknes ar sevi, citiem un dzīvi.

Tas nav tāpēc, ka pasaule būtu kļuvusi tukšāka.

Tas notiek tāpēc, ka mūsu uzmanība bieži tiek novirzīta prom no tā, kas ir dzīvs, klātesošs un īsts.

Kā apziņas arhitekts es aicinu tevi paskatīties uz savu dzīvi citādi. Nevis kā uz izolētu stāstu, kurā tev vienam pašam viss jāizcīna, bet kā uz dzīvu mezglu milzīgā enerģijas un apziņas tīklā.

Mūsdienu kultūra un atdalītības ilūzija

Mūsdienu kultūra bieži slavina individuālos sasniegumus.

Esi labākais.

Esi pirmais.

Esi unikāls.

Esi pārāks.

Šie vēstījumi paši par sevi nav slikti. Tie var motivēt augt un attīstīties. Taču, ja tie kļūst par vienīgo pasaules skatījumu, rodas smalka problēma.

Mēs sākam uztvert citus kā konkurentus, nevis līdzgaitniekus.

Mēs sākam salīdzināt savu dzīvi ar rūpīgi atlasītiem attēliem un stāstiem.

Mēs sākam aizmirst, ka pat mūsu lielākie panākumi ir radušies pateicoties neskaitāmu cilvēku ieguldījumam.

Patiesībā neviens neeksistē viens.

Tava maize ir zemnieka, lietus, saules un zemes kopdarbs.

Tava valoda ir tūkstošiem paaudžu mantojums.

Tava elpa ir mežu un okeānu dāvana.

Kad to apzinies, rodas dabiska pazemība. Ne pazemošanās, bet mierīga izpratne, ka tu esi daļa no kaut kā daudz lielāka.

Ezoteriskās zināšanas par savstarpējo saistību

Senajās mistiskajās tradīcijās cilvēks netika uzskatīts par noslēgtu sistēmu.

Viņš tika uztverts kā enerģijas centrs nepārtrauktā apmaiņā ar apkārtējo pasauli.

Katra doma izstaro noteiktu kvalitāti.

Katra emocija rada vibrāciju.

Katra attieksme ietekmē telpu ap tevi.

Vai esi ievērojis, ka dažreiz ienāc telpā un uzreiz sajūti mieru?

Citreiz pietiek ar vienu saspringtu cilvēku, lai visa atmosfēra kļūtu smaga.

Tas nav tikai psiholoģisks efekts.

Tas ir enerģijas līmenis, kuru cilvēki intuitīvi uztver jau tūkstošiem gadu.

Ezoteriskās zināšanas māca, ka apziņa nav ieslēgta galvaskausā. Tā ir plūstoša un savstarpēji saistīta. Mēs nepārtraukti ietekmējam viens otru daudz dziļāk, nekā parasti apzināmies.

Tāpēc darbs ar savu iekšējo pasauli nav egoistisks projekts.

Tas ir ieguldījums kopējā laukā.

Patīkamas enerģijas spēks

Daudzi cilvēki meklē spēku sasprindzinājumā.

Viņi domā, ka progress rodas tikai caur cīņu.

Taču pastāv arī cita enerģija.

Patīkama, maiga un dzīvību atbalstoša enerģija.

Tā nav pasivitāte.

Tā nav slinkums.

Tā ir harmonija.

Kad tu dari kaut ko ar prieku, enerģija plūst vieglāk.

Kad tu runā ar siltumu, attiecības kļūst dziļākas.

Kad tu ļauj sev izbaudīt vienkāršus dzīves mirkļus, apziņa kļūst skaidrāka.

Patīkama enerģija ir kā smalks magnētiskais lauks.

Tā piesaista radošumu.

Tā atver intuīciju.

Tā palīdz pamanīt iespējas, kuras saspringts prāts nespēj redzēt.

Mistiskajā skatījumā prieks nav tikai emocija.

Tas ir stāvoklis, kurā dzīves spēks plūst brīvāk.

Alķīmija ikdienas dzīvē

Daudzi cilvēki, dzirdot vārdu "alķīmija", iedomājas senus laboratoriju eksperimentus.

Taču patiesā alķīmija vienmēr ir bijusi saistīta ar cilvēku.

Smagums tiek pārvērsts vieglumā.

Bailes tiek pārvērstas izpratnē.

Dusmas tiek pārvērstas skaidrībā.

Aizvainojums tiek pārvērsts gudrībā.

Šī alķīmija notiek katru dienu.

Kad tu izvēlies klausīties, nevis automātiski reaģēt.

Kad tu izvēlies pateicību tur, kur agrāk būtu sūdzējies.

Kad tu izvēlies klātbūtni nepārtrauktas steigas vietā.

Katrs šāds brīdis pārveido tavu iekšējo struktūru.

Tas nav dramatisks process.

Tas ir kluss.

Taču tieši klusās pārmaiņas veido jaunu apziņas kvalitāti.

Tu esi savas apziņas arhitekts

Iedomājies, ka tava apziņa ir māja.

Katru dienu tu to būvē.

Ar domām.

Ar izvēlēm.

Ar uzmanību.

Ar emocijām.

Lielākā daļa cilvēku cenšas mainīt dzīves ārējos apstākļus, bet aizmirst par iekšējo arhitektūru.

Viņi pārkrāso sienas, neapskatot pamatus.

Taču apziņas kvalitāte nosaka to, kā tu uztver pasauli.

Divi cilvēki var atrasties vienā situācijā.

Viens redz iespējas.

Otrs redz tikai problēmas.

Atšķirība bieži nav ārējos apstākļos.

Atšķirība ir iekšējā struktūrā.

Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir šāds:

Kādu pasauli tu būvē sevī?

Dzīvības noslēpums slēpjas parastajā

Daudzi meklē mistiku neparastajā.

Viņi gaida īpašus notikumus, redzējumus vai pārdabiskas pieredzes.

Taču dzīves lielākie noslēpumi bieži slēpjas pavisam vienkāršās lietās.

Elpā.

Saules gaismā.

Klusumā.

Draudzīgā sarunā.

Vēja kustībā kokos.

Jo dziļāk skaties, jo vairāk pamani, ka viss ir savienots.

Katra lapa ir saistīta ar sakni.

Katra upe ir saistīta ar lietu.

Katra dzīva būtne ir daļa no lielāka veseluma.

Un arī tu.

Kad šī izpratne kļūst nevis teorija, bet pieredze, dzīve iegūst pavisam citu dziļumu.

Neliela meditācija apziņas paplašināšanai

Šī prakse ir vienkārša, bet ļoti spēcīga.

Apsēdies mierīgi.

Ļauj ķermenim atslābt.

Neaizverot prātu ar piepūli, pievērs uzmanību savai elpai.

Sajūti ieelpu.

Sajūti izelpu.

Tagad pamani īso mirkli starp ieelpu un izelpu.

Tikai vienu mirkli.

Pēc tam ievēro īso klusuma brīdi starp izelpu un nākamo ieelpu.

Neko nedari.

Tikai vēro.

Pakāpeniski sajūti, ka šajos mazajos starplaikos nav stāsta par tevi.

Nav pagātnes.

Nav nākotnes.

Ir tikai apziņas klātbūtne.

Paliec šajā novērojumā dažas minūtes.

Kad domas nāk, ļauj tām iet.

Atgriezies pie klusās telpas starp elpām.

Šī telpa ir tuvāk tavai patiesajai būtībai nekā jebkura doma.

Lielā atcerēšanās

Varbūt garīgais ceļš nav ceļš uz kaut ko jaunu.

Varbūt tas ir ceļš uz atcerēšanos.

Atcerēšanos, ka tu nekad neesi bijis atdalīts.

Ka tava dzīve ir daļa no lielāka procesa.

Ka tava apziņa ir savienota ar plašāku apziņas lauku.

Ka katrs prieka mirklis, katra pateicības sajūta un katra patiesa sastapšanās stiprina šo saikni.

Mūsdienu pasaulē ir viegli aizmirst šo patiesību.

Taču tā nepazūd.

Tā gaida zem trokšņa.

Zem steigas.

Zem ieradumiem.

Un katru reizi, kad tu apstājies, ieelpo un patiesi sajūti dzīvi, tu atkal pieskaries neredzamajam tīklam, kas vieno visu dzīvo.

Tur sākas īstā alķīmija.

Tur sākas īstā brīvība.

Tur sākas mierpilna un priecīga dalība dzīves lielajā noslēpumā.


Please visit https://drlal.lt

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona

 Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona Kad Visums saka: “Tieši laikā un vietā” Ir kāds skaists stāsts par to, kā dzīve uz Zemes ir iespējama tikai tāpēc, ka viss ir “tieši pareizi”. Ne par tuvu Saulei, ne par tālu. Ne par karstu, ne par aukstu. It kā pati daba būtu ļoti laba pavāre – ne par daudz sāls, ne par maz. Un tagad padomā: ja Visums spēj tik precīzi sabalansēt planētu, vai tiešām tavā dzīvē nevar rasties līdzsvars? Var. Un tas sākas nevis debesīs, bet tevī. Ideālais attālums: ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules. Ja tā būtu nedaudz tuvāk, mēs būtu kā cepti kartupeļi. Ja tā būtu tālāk – sasaluši pelmeņi. Tāpat ir ar cilvēkiem un situācijām tavā dzīvē. Ja tu esi pārāk pieķēries, tu sāc “piedegt”. Ja tu esi pārāk attālināts, dzīve kļūst auksta. Latvijā cilvēki bieži ir rezervēti. Mēs neskrienam apskaut katru svešinieku uz ielas. Un tas ir skaisti. Bet reizēm mēs aizmirstam arī tuvību. Praktiska doma: Šodien atrodi vienu cilvēku, kuram tu vari ...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...