Pāriet uz galveno saturu

Ko tu redzi sevī, to dzīve atspoguļo


 

Ko tu redzi sevī, to dzīve atspoguļo

Klusais ieradums pamanīt

Apstāsimies uz mirkli un uzdosim vienkāršu, bet ļoti godīgu jautājumu.

Ko tu visbiežāk pamani sevī?

Vai tu pamani to, kas izdodas?
Vai arī to, kas vēl nav kārtībā?

Vai tu pamani savas stiprās puses?
Vai arī mazās kļūdas, kas, šķiet, visu sabojā?

Lielākā daļa cilvēku Latvijā, ja būsim pavisam atklāti, ir diezgan pieticīgi. Un tas ir skaisti. Bet šai pieticībai ir arī otra puse — mēs bieži vairāk redzam, kas nav pietiekami.

“Varēja būt labāk.”
“Nu, kaut kā jau ir…”
“Citiem sanāk labāk.”

Un šeit sākas stāsts.

Tas, ko tu redzi, kļūst par realitāti

Tu vari domāt, ka tu vienkārši “novēro” savu dzīvi.

Bet patiesībā tu to interpretē.

Un interpretācija nav neitrāla.

Ja tu sev atkārto:
“Man vienmēr kaut kas pietrūkst,”
tad pat brīžos, kad viss ir labi, tu meklēsi, kas vēl trūkst.

Ja tu sev saki:
“Es pamazām virzos uz priekšu,”
tu sāksi redzēt pierādījumus tam.

Tā nav maģija, kā filmās.
Tā ir tava uzmanība… kas rada virzienu.

Latvijas klusā domāšana

Latvijā ir daudz skaista.

Daba.
Klusums.
Spēja būt ar sevi.

Bet kopā ar to bieži nāk arī domāšanas ieradums — nedaudz piesardzīgs, nedaudz skeptisks.

“Vai tas tiešām izdosies?”
“Labāk necerēt pārāk daudz.”
“Dzīve nav tik vienkārša.”

Un šīs domas nav nepareizas.

Bet tās rada noteiktu realitāti.

Ne tāpēc, ka pasaule būtu stingra.
Bet tāpēc, ka tu to redzi caur šo prizmu.

Pozitīvs nenozīmē naivs

Te uzreiz precizēsim.

Pozitīva domāšana nenozīmē, ka tu ignorē realitāti.

Tas nenozīmē, ka tu pēkšņi smaidi, kad viss brūk.

Tas nozīmē, ka tu izvēlies skatīties uz lietām ar iespējas sajūtu, nevis bezcerību.

Piemēram:

“Šis ir grūti”
var kļūt par
“Šis ir izaicinājums, ar kuru es tikšu galā.”

Mazs pavērsiens. Liels efekts.

Tavs iekšējais dialogs rada fonu

Tu runā ar sevi visu laiku.

Pat ja tu to neapzinies.

Un šī saruna kļūst par fonu tavai dzīvei.

Ja fonā skan:
“Man nepaveicas…”
“Nav pietiekami…”

tad viss, kas notiek, tiek filtrēts caur šo skaņu.

Bet, ja fonā ir:
“Redzēsim, kas labs var notikt,”
tad tu sāc dzirdēt citas iespējas.

Ko tu trenē — tas aug

Tas ir ļoti praktiski.

Ja tu katru dienu trenē pamanīt problēmas, tu kļūsi par problēmu ekspertu.

Ja tu trenē pamanīt iespējas, tu kļūsi par iespēju radītāju.

Tas nenotiek vienā dienā.

Bet tas notiek droši.

Mazs latvisks piemērs

Iedomājies šo:

Ir pelēka diena. Lietus. Vējš.

Tu vari teikt:
“Klasiska Latvija…”

Un justies smagi.

Vai arī:

“Svaigs gaiss. Mazāk cilvēku. Klusums.”

Un pēkšņi sajūta mainās.

Laiks ir tas pats.

Tu esi cits.

Kādu realitāti tu veido?

Tagad svarīgākais jautājums.

Ja tu turpināsi domāt tā, kā līdz šim — kādu dzīvi tas radīs?

Ja tu bieži redzi trūkumu, tu jutīsi trūkumu.
Ja tu bieži redzi progresu, tu jutīsi kustību.

Tava dzīve nav tikai notikumu virkne.

Tā ir pieredze.

Un pieredzi nosaka tas, ko tu pamani.

Praktiski soļi (bez sarežģījumiem)

Te nav vajadzīgas lielas pārmaiņas.

Sāc ar mazām.

1. Rīta jautājums

Pirms sāc dienu, pajautā sev:

“Ko es šodien gribu pamanīt?”

Mieru? Iespējas? Vieglumu?

Šis jautājums nosaka virzienu.

2. Pārslēdz uzmanību

Kad pieķer sevi pie domas:

“Nav labi…”

Pievieno:

“Bet kas šeit tomēr ir labi?”

Tu nemelo sev.

Tu paplašini skatu.

3. Trīs labas lietas

Katru dienu atrodi trīs lietas, kas bija labas.

Pat ja tās ir mazas.

Silta tēja.
Klusuma brīdis.
Labs vārds.

Tas trenē smadzenes redzēt vairāk.

4. Iekšējais joks

Kad tu atkal iekrīti vecajā domāšanā, pasmaidi:

“Nu jā, vecais ieradums atkal darbā.”

Tas noņem smagumu.

Un vieglums maina visu.

Bagātība sākas sajūtā

Kad tu maini to, ko pamani, tu maini to, kā jūties.

Un sajūta ietekmē visu.

Kad jūties labi:
tu pieņem labākus lēmumus
tu esi atvērtāks
tu redzi vairāk iespēju

Un tas, savukārt, ietekmē arī naudu, darbu, attiecības.

Tu neesi iestrēdzis

Var šķist, ka dzīve ir tāda, kāda tā ir.

Bet patiesībā — tu to piedzīvo noteiktā veidā.

Un tas veids var mainīties.

Ne uzreiz pilnībā.

Bet pakāpeniski.

Un tas ir pietiekami.

Noslēgumā: izvēlies, ko redzēt

Tu nevari kontrolēt visu, kas notiek.

Bet tu vari ietekmēt to, ko pamani.

Un tas ir vairāk nekā pietiekami.

Jo tas, ko tu pamani, kļūst par tavu stāstu.

Un tavs stāsts… kļūst par tavu dzīvi.

Tāpēc izvēlies uzmanīgi — bet arī viegli.

Mazliet vairāk labā.
Mazliet vairāk iespēju.
Mazliet vairāk uzticības.

Un paskaties, kas notiek.

Dzīve parasti atbild diezgan ātri.

Un reizēm pat ar patīkamu pārsteigumu.

Please visit https://drlal.ch

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...