Pāriet uz galveno saturu

Bezgalība tevī: vieglums ikdienā


 

Bezgalība tevī: vieglums ikdienā

Aiz katras lietas – bezgalīgs plašums

Aiz katra objekta slēpjas bezgalība. Objekts pats par sevi ir ierobežots – galds, krēsls, telefons. Bet, ja tu ņem šo objektu un sadali to arvien mazākās daļās, nonāc līdz atomam. Un kas ir atomā? Lielākoties – telpa. Bezgalīgs plašums.

Tāpat arī dzīvē. Viss, ko tu redzi, šķiet ciets, noteikts un konkrēts. Bet patiesībā viss balstās uz kaut ko daudz plašāku, neredzamu. Aiz redzamā ir neredzamais. Aiz formas – bezforma.

Latvijā mēs mīlam dabu – mežus, jūru, plašos laukus. Bet vai esi pamanījis, ka pat šī daba ir tikai neliela daļa no bezgalīgā? Un tas pats bezgalīgais ir arī tevī.

Dzīve nav tik smaga, kā šķiet

Dažreiz mēs dzīvi uztveram pārāk nopietni. Rēķini jāmaksā, darbs jādara, ziema atkal gara... un smaids kaut kur pazūd.

Bet padomā – ja viss nāk no bezgalības un atgriežas bezgalībā, tad kāpēc tik ļoti satraukties par mazām lietām?

Autobuss kavējas? Lieliski – vēl dažas minūtes, lai paskatītos apkārt. Lietus līst? Ideāli – daba pati laista puķes, tev nav jāstrādā.

Mazliet humora dzīvē dara brīnumus. Kad tu atslābsti, tu sāc redzēt plašāk.

No ierobežojuma uz pārpilnību

Cilvēki bieži domā: “Man nepietiek.” Nepietiek naudas, laika, iespēju. Bet tas ir skatījums no objekta līmeņa – ierobežots.

Kad tu saproti, ka viss nāk no bezgalības, tad arī tava uztvere mainās. Tu sāc redzēt, ka iespēju ir daudz vairāk, nekā šķiet.

Latviešu kultūrā ir dziļa saikne ar vienkāršību. Lauku dzīve, klusums, daba – tas viss māca vienu lietu: pietiek jau ir.

Praktisks vingrinājums: katru dienu pieraksti trīs lietas, kas tev jau ir un par kurām esi pateicīgs. Tu redzēsi, kā tavs prāts pāriet no “trūkst” uz “ir pietiekami”.

Nedaudz mistikas ikdienā

Ne viss ir jāsaprot ar prātu. Dažas lietas ir jāsajūt.

Kad tu sēdi klusumā, bez telefona, bez trokšņiem, tu vari sajust kaut ko dziļāku. Tādu kā iekšēju telpu. Tā nav tukša – tā ir pilna ar mieru.

Šī telpa ir tā pati bezgalība, par kuru runājam.

Latvijā klusums ir pieejams – mežā, pie jūras, pat mājās agrā rītā. Izmanto to. Sēdi dažas minūtes un vienkārši esi.

Praktiska gudrība ikdienai

Labi, bet kā tas palīdz ikdienas dzīvē?

Kad tu jūti šo iekšējo telpu, tu kļūsti mierīgāks. Tu nereaģē tik asi. Tu vari pieņemt labākus lēmumus.

Darbs kļūst efektīvāks. Attiecības – vieglākas.

Daži vienkārši ieradumi:

  • Katru dienu 10 minūtes apzināti elpo

  • Starp darbiem uztaisi īsu pauzi un vienkārši paskaties apkārt

  • Dari kaut ko labu bez iemesla

  • Izej dabā vismaz dažas reizes nedēļā

Mazie soļi rada lielas pārmaiņas.

Attiecības ar vieglumu

Cilvēki bieži kļūst “objekti” mūsu dzīvē – “mans kolēģis”, “mans partneris”, “mans kaimiņš”. Un tad sākas gaidas, spriedze.

Bet, ja tu redzi, ka katrā cilvēkā arī ir šī bezgalīgā telpa, tad attieksme mainās. Tu kļūsti iecietīgāks. Saprotošāks.

Latvieši reizēm ir atturīgi, bet sirdī silti. Kad tu pats esi atvērts, arī citi sāk atvērties.

Bailes izkūst plašumā

Bailes rodas no sajūtas, ka viss ir ierobežots. Ka kaut kas var pietrūkt vai pazust.

Bet, ja tu jūti, ka aiz visa ir bezgalība, tad bailes samazinās. Tu zini, ka vienmēr ir vēl iespējas, vēl ceļi.

Tas dod drosmi dzīvot brīvāk.

Mazliet humora

Kāds saka: “Man galva pilna ar domām.”

Atbilde: “Nu labi, bet vai tur ir arī mazliet vietas?”

Redzi – pat galvā vajag telpu!

Dzīvo kā svētkos

Dzīve nav tikai pienākumi. Tā ir arī baudīšana.

Nevajag gaidīt Jāņus, lai justos labi. Katru dienu var padarīt mazliet īpašu – ar labu ēdienu, sarunu, vai vienkārši mieru.

Kad tu dzīvo ar šo sajūtu, ka viss nāk no bezgalības, tu sāc vairāk novērtēt katru mirkli.

Noslēgumā

Aiz katra objekta ir bezgalība. Aiz visa redzamā – neredzamais plašums.

Tu neesi tikai tas, ko redzi spogulī. Tu esi daļa no šīs bezgalības.

Kad tu to saproti, dzīve kļūst vieglāka, bagātāka un mierīgāka.

Tāpēc nesteidzies. Elpo. Paskaties apkārt.

Un atceries – tevī ir vairāk telpas, nekā tu domā.


Please visit https://drlal.org

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...