Pāriet uz galveno saturu

Tu Radi Savu Likteni Katru Dienu


 

Tu Radi Savu Likteni Katru Dienu

Iekšējais spēks kā realitātes avots

Tu, kas dzīvo starp klusajiem mežiem, dzidrajiem ezeriem un vēju, kas skar Baltijas jūras krastus, jau sevī nes to spēku, kuru meklē ārpusē. Dzīve Latvijā māca izturību, pacietību un cieņu pret dabas ritmu. Bet aiz šīm ārējām kvalitātēm slēpjas vēl dziļāka patiesība — tu esi sava likteņa radītājs.

Nevis apstākļi veido tevi, bet gan tava apziņa veido apstākļus.

Kad tu raugies uz savu dzīvi, iespējams, redzi izaicinājumus — ekonomiskus, sociālus vai personīgus. Bet šie šķēršļi nav gala punkts. Tie ir kā migla virs pļavas agrā rītā — šķiet reāli, bet izzūd, kad uzlec apziņas saule.

Sajūta rada realitāti

Tas, ko tu jūti, ir svarīgāks par to, ko tu dari.

Ja tu dari visu “pareizi”, bet iekšēji jūties trūcīgs, nobijies vai nepietiekams, tad tava dzīve atspoguļos tieši šo sajūtu. Taču, ja tu pat klusumā, savā istabā vai ejot pa Rīgas ielām, sajūti sevī mieru, pārliecību un bagātību — tava pasaule pakāpeniski sāk tam pielāgoties.

Latviešu kultūrā ir dziļa saikne ar klusumu. Izmanto to. Nevis kā tukšumu, bet kā radīšanas telpu.

Aizver acis un jautā sev: kā es justos, ja mana dzīve jau būtu tāda, kādu es vēlos?

Neanalizē. Sajūti.

Iztēle kā svēta telpa

Tava iztēle nav tikai fantāzija. Tā ir darbnīca, kur tiek radīta tava nākotne.

Kad tu vakarā ej gulēt, neļauj prātam klejot pa problēmām. Tā vietā apzināti izvēlies vienu ainu — vienkāršu, bet piesātinātu ar nozīmi. Varbūt tu redzi sevi dzīvojam skaistā mājā laukos, dzirdi bērnu smieklus vai jūti drošību par saviem ienākumiem.

Padari šo ainu tik reālu, ka tā kļūst par sajūtu, nevis tikai attēlu.

Latvijā, kur gadalaiki mainās izteikti, tu vari izmantot šo cikliskumu kā atgādinājumu: viss mainās. Arī tava dzīve.

Bagātība kā iekšējs stāvoklis

Bagātība nesākas bankas kontā.

Tā sākas tavā attieksmē.

Ja tu pastāvīgi domā: “man nepietiek”, “dzīve ir grūta”, “iespējas ir ierobežotas”, tu neapzināti uzturi šo realitāti. Bet, ja tu pat mazākajos brīžos sāc novērtēt to, kas tev jau ir — siltu tēju aukstā dienā, drauga smaidu, mierīgu vakaru — tu ieej pārpilnības frekvencē.

Un no šīs frekvences rodas vairāk.

Ne tāpēc, ka ārējā pasaule pēkšņi kļūst labvēlīgāka, bet tāpēc, ka tu sāc redzēt iespējas, kur agrāk redzēji šķēršļus.

Praktiska pieeja ikdienā

Šī nav tikai filozofija. Tā ir prakse.

Katru dienu:

  • No rīta pirms piecelšanās sajūti pateicību par kaut ko konkrētu.
  • Dienas laikā vairākas reizes apstājies un pajautā sev: “Ko es šobrīd jūtu?”
  • Ja sajūta nav tāda, kādu tu vēlies, nemēģini to apspiest. Vienkārši izvēlies citu domu, kas rada vieglāku sajūtu.
  • Vakarā pirms miega iztēlojies vienu vēlamās dzīves ainu.

Tas ir pietiekami. Nav nepieciešams sarežģīt vairāk.

Ticība bez pierādījumiem

Latviešu vēsture ir pilna ar brīžiem, kad ticība bija vienīgais, kas turēja tautu kopā. Šī pati ticība ir nepieciešama arī tev — nevis ārējam spēkam, bet sev.

Ticība nozīmē uzticēties tam, ko tu vēl neredzi.

Kad tu sēj sēklu, tu nešaubies, vai tā izaugs. Tu vienkārši ļauj dabai darīt savu darbu.

Tava doma ir sēkla. Tava sajūta ir ūdens. Tava pacietība ir saule.

Atlaid pretestību

Dažreiz lielākais šķērslis nav tas, ka tu nevari iegūt to, ko vēlies, bet tas, ka tu pārāk cieši turies pie tā, kā tam vajadzētu notikt.

Dzīve Latvijā māca elastību — pielāgoties laikapstākļiem, ekonomiskām svārstībām, pārmaiņām. Izmanto šo spēju arī iekšēji.

Uzticies procesam.

Tu neesi viens šajā radīšanas procesā. Ir dziļāka inteliģence, kas reaģē uz tavu iekšējo stāvokli.

Harmonija starp garīgo un praktisko

Nav nepieciešams izvēlēties starp garīgumu un praktisku dzīvi.

Tu vari būt gan sapņotājs, gan darītājs.

Strādā, attīsties, pelni, veido attiecības — bet dari to no iekšējas pilnības, nevis trūkuma.

Kad tu dari kaut ko no sajūtas “man pietiek”, tava rīcība kļūst viegla un efektīva.

Kad tu dari no “man trūkst”, viss kļūst smagnējs.

Dzīve kā atspulgs

Apskaties uz savu dzīvi bez nosodījuma.

Tā nav kļūda. Tā ir atspulgs.

Ja kaut kas tev nepatīk, tas nav iemesls sevi vainot. Tas ir aicinājums mainīt savu iekšējo stāvokli.

Un labā ziņa ir tā, ka tu to vari izdarīt jebkurā brīdī.

Ne rīt. Ne nākamgad.

Tagad.

Jauna identitāte

Tu neesi tas, kas tu biji vakar.

Katru dienu tu vari izvēlēties, kas tu esi.

Varbūt tu esi pieradis domāt par sevi kā par cilvēku, kuram “vienmēr jācenšas”, “kuram nekas nenāk viegli” vai “kuram jāizdzīvo”.

Bet kas notiktu, ja tu sāktu domāt: “Es esmu cilvēks, kuram lietas izdodas. Es esmu cilvēks, kurš dzīvo pārpilnībā.”

Sākumā tas var šķist neīsti.

Bet atceries — viss sākas iztēlē.

Klusuma spēks

Latvijas daba piedāvā kaut ko īpašu — klusumu.

Neignorē to.

Klusumā tu vari dzirdēt savu patieso balsi, nevis sabiedrības troksni.

Atrodi laiku būt vienatnē bez telefona, bez traucēkļiem.

Šajos brīžos tu vari visdziļāk sajust, kas tu patiesībā esi.

Un tas vienmēr ir vairāk nekā tu esi domājis.

Pārpilnības realitāte

Pasaule nav ierobežota.

Iespējas nav rezervētas tikai dažiem.

Pārpilnība nav kaut kas, kas tev jānopelna ar ciešanām.

Tā ir dabīgs stāvoklis, kuram tu vari atvērties.

Kad tu sāc dzīvot ar šo apziņu, pat mazas lietas sāk mainīties — sarunas, iespējas, idejas.

Un pamazām mainās arī lielās lietas.

Noslēguma atgādinājums

Tu neesi šeit, lai tikai izdzīvotu.

Tu esi šeit, lai radītu, piedzīvotu un paplašinātos.

Tava dzīve var būt skaista, piepildīta un bagāta — ne tikai materiāli, bet arī emocionāli un garīgi.

Sāc ar vienu vienkāršu soli: izvēlies labāku sajūtu.

No tās izaugs viss pārējais.

Un kā kluss, bet spēcīgs vilnis, tava jaunā realitāte sāks veidoties — nevis kā cīņa, bet kā dabisks rezultāts tam, kas tu esi kļuvis sevī.

Please visit https://drlal.es

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...