Pāriet uz galveno saturu

Atver sirdi un piesaisti mīlestību


 

Atver sirdi un piesaisti mīlestību

Tu esi magnēts, ne meklētājs

Iedomājies, ka tev nav jāmeklē mīlestība. Tev nav jāskrien pēc tās, jāizpelnās vai jālūdz. Tu pats esi magnēts, kas to piesaista. Viss, ko tu piedzīvo attiecībās, sabiedrībā un dzīvē kopumā, ir atspulgs tam, ko tu nes sevī.

Ja tu atver savu sirdi un iemācies dzīvot no šīs vietas, tava dzīve sāk mainīties nevis ar piepūli, bet ar iekšēju pārvērtību.

Latvijā cilvēki bieži ir atturīgi, dziļi un iekšēji spēcīgi. Mīlestība šeit ne vienmēr tiek skaļi izteikta, bet tā pastāv klusumā, darbos un klātbūtnē. Tieši tāpēc tava iekšējā pasaule ir vēl nozīmīgāka — tā kļūst par galveno spēku, kas veido tavu pieredzi.

Sajūti to pirms redzi

Tu nevari piesaistīt to, ko nejūti. Pasaule neatspoguļo tavas vēlmes — tā atspoguļo tavu stāvokli.

Ja tu vēlies mīlestību, tev vispirms jākļūst par šo sajūtu. Ne rīt, ne tad, kad kāds parādīsies tavā dzīvē, bet tieši tagad.

Aizver acis un pajautā sev: “Kā es justos, ja mana dzīve jau būtu piepildīta ar mīlestību?” Paliec šajā sajūtā. Ļauj tai piepildīt tavu ķermeni.

Latvijas daba var kļūt par tavu sabiedroto šajā procesā. Pastaiga gar jūru, klusums mežā vai agrs rīts laukos palīdz atgriezties pie šīs sajūtas bez piepūles. Tā nav tikai atpūta — tā ir atgriešanās pie sevis.

Tavas domas rada tavu realitāti

Katra doma, ko tu atkārto, kļūst par tavu pieredzi.

Ja tu domā: “Man trūkst mīlestības”, tu pastiprini šo trūkuma sajūtu. Ja tu sāc domāt: “Es esmu mīlestība, un tā plūst pie manis”, tu maini savu frekvenci.

Tas nav par sevis maldināšanu. Tas ir par izvēli.

Latviešu kultūrā bieži valda pieticība un atturība. Bet pieticība nenozīmē sevis ierobežošanu. Tu vari būt kluss un vienlaikus dziļi pārliecināts par savu vērtību.

Praktisks solis: katru rītu uzraksti trīs teikumus, kas apraksta tavu dzīvi kā piepildītu ar mīlestību. Sajūti tos. Dzīvo ar tiem dienas laikā.

Atver sirdi attiecībās

Cilvēki tavā dzīvē atspoguļo tavu iekšējo stāvokli.

Ja tu aizveries, tu piedzīvo attālumu. Ja tu atveries, tu sāc piedzīvot tuvību.

Tas nenozīmē, ka tev jābūt ievainojamam bez robežām. Tas nozīmē, ka tu izvēlies nevadīties pēc bailēm.

Ģimenē, draudzībā un attiecībās Latvijā bieži ir dziļa lojalitāte, bet arī nereti neizteiktas emocijas. Tu vari būt tas, kurš ienes vairāk siltuma, vairāk sapratnes, vairāk klātbūtnes.

Pajautā sev: “Kā rīkotos mana visatvērtākā, mīlošākā versija šajā brīdī?” Un dari to.

Izaicinājumi kā iespēja atvērties

Grūtības nav šķērslis mīlestībai. Tās ir iespēja izvēlēties to.

Kad dzīve kļūst sarežģīta — finanšu spiediens, attiecību spriedze vai iekšējas šaubas — tev ir iespēja izvēlēties savu reakciju.

Nevis automātiski reaģēt, bet apzināti izvēlēties.

Apstājies. Ieelpo. Sajūti sevi. Un tad izvēlies atvērtību, nevis aizvēršanos.

Tas ir spēks.

Iztēle rada nākotni

Tas, ko tu iztēlojies ar sajūtu, kļūst par tavu realitāti.

Vakarā pirms miega iztēlojies sevi dzīvojam dzīvi, kurā mīlestība ir dabiska un nepārtraukta. Redzi sevi attiecībās, sarunās, ikdienas mirkļos.

Bet ne tikai redzi — sajūti.

Kad šī sajūta kļūst pazīstama, dzīve sāk to atspoguļot.

Pateicība paplašina sirdi

Pateicība ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā atvērt sirdi.

Latvijā ir daudz, par ko būt pateicīgam — daba, kultūra, klusums, iespēja būt tuvu sev.

Kad tu koncentrējies uz to, kas jau ir labs, tu radi vairāk laba.

Katru vakaru uzraksti piecas lietas, par kurām esi pateicīgs. Ļauj sev tās patiesi sajust.

Ķermenis kā klātbūtnes enkurs

Tava sirds atveras visvieglāk, kad tu esi klātesošs.

Kad prāts skrien uz pagātni vai nākotni, tu zaudē kontaktu ar šo brīdi. Bet ķermenis vienmēr ir tagad.

Elpo dziļi. Sajūti savas rokas, kājas, sirdspukstus.

Tas nav tikai relaksācijas vingrinājums. Tas ir veids, kā atgriezties pie mīlestības.

Rīkojies no pilnības, ne trūkuma

Kad tu rīkojies no sajūtas, ka kaut kas trūkst, tu pastiprini šo trūkumu.

Kad tu rīkojies no pilnības, tu radi vēl vairāk pilnības.

Darbā, attiecībās un ikdienā pajautā sev: “Kā es rīkotos, ja jau justos piepildīts?”

Un tad dari to.

Latvijā daudzi cilvēki ir pieraduši strādāt smagi un būt piesardzīgiem. Bet, ja tu pievieno šai darbībai iekšēju pārliecību un vieglumu, tava pieredze mainās.

Tu esi mīlestības avots

Mīlestība nav kaut kas, ko tu saņem. Tā ir kaut kas, ko tu esi.

Kad tu to saproti, tu pārstāj būt atkarīgs no citiem. Un tieši tad tu sāc piedzīvot vairāk mīlestības no ārpuses.

Tas ir paradokss: kad tu vairs nemeklē, tu atrodi.

Pajautā sev: “Kā jūtas cilvēks, kurš zina, ka ir mīlēts?” Un sajūti to.

Dzīvo tā, it kā tas jau būtu noticis

Neatliek savu dzīvi.

Runā, kusties, domā un jūti tā, it kā mīlestība jau būtu tava realitāte.

Tas nav izlikšanās. Tā ir izvēle.

Pat ja ārējie apstākļi Latvijā dažkārt šķiet ierobežojoši, tava iekšējā pasaule var būt bezgalīga.

Izvēlies to.

Klātbūtne atver visu

Visbeidzot, viss sākas un beidzas ar šo brīdi.

Kad tu esi klātesošs, tava sirds dabiski atveras. Kad tava sirds ir atvērta, tu kļūsti par magnētu mīlestībai.

Nav jāgaida īpašs brīdis.

Tas ir šeit.

Tu neesi ceļā uz mīlestību.

Tu esi mīlestība, kas atceras pati sevi.

Please visit https://drlal.dk

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...