Pāriet uz galveno saturu

Meža Apziņa: Miers, Kas Aug Koku Klusumā


 

Meža Apziņa: Miers, Kas Aug Koku Klusumā

Tu un mežs – viens elpas ritms

Dārgais draugs,

Ja ir kāda vieta Latvijā, kur cilvēks intuitīvi sajūt patiesību par sevi, tad tas ir mežs. Ne pilsētas steiga, ne biroja sienas, ne ziņu virsraksti – bet koku klusums. Tur, kur sūnas klāj zemi, kur priedes stiepjas debesīs un kur vējš runā bez vārdiem.

“Meža Apziņa: Miers, Kas Aug Koku Klusumā” nav tikai poētisks tēls. Tas ir atgādinājums, ka Tava būtība ir tikpat dziļa, mierīga un spēcīga kā Latvijas meži.

Es runāju ar Tevi kā ar radītāju. Kā ar apziņu, kas uz laiku ir izvēlējusies iemiesoties šajā zemē. Tu neesi atdalīts no dabas. Tu esi tās turpinājums. Un tāpat kā mežs aug klusumā, arī Tava pārpilnība aug no iekšējā stāvokļa.

Apziņa – auglīgā zeme visam

Apziņa ir zeme. Domā kā sēkla. Sajūta kā ūdens. Un rezultāts – Tavas dzīves raža.

Latvijā mēs labi saprotam ciklus. Pavasaris, vasara, rudens, ziema. Sēšana un pļauja. Taču daudzi aizmirst, ka šis pats princips darbojas arī Tavā apziņā.

Ja Tu sēj domas par trūkumu, Tu pļausi ierobežojumus. Ja Tu sēj domas par pārpilnību, Tu pļausi iespējas.

Bob Proktors runāja par paradigmu – dziļi iesakņotu domāšanas modeli. Es Tev saku: paradigma ir kā meža augsne. Ja tā ir bagāta, viss aug. Ja tā ir noplicināta ar bailēm un šaubām, izaugsme ir lēna.

Tāpēc pirmais solis uz pārpilnību nav smagāks darbs. Tas ir iekšējās augsnes atjaunošana.

Latvijas klusā spēka pārveide

Latvijas vēsture ir iemācījusi izturību. Daudzi ir uzauguši ar pārliecību: “Galvenais, lai pietiek.” “Labāk neizcelties.” “Nauda nāk grūti.”

Šīs domas nav ļaunas. Tās ir izdzīvošanas mehānismi. Bet Tu vairs neesi tikai izdzīvotājs. Tu esi radītājs.

Mežs necenšas izdzīvot. Tas paplašinās. Tas sūta saknes dziļāk un zarus augstāk. Tas nekautrējas augt.

Arī Tev nav jākautrējas no pārpilnības.

Dzīvo no gala – kā jau noticis

Es Tev piedāvāju vienkāršu, bet spēcīgu praksi.

Ja Tu vēlies finansiālu brīvību, nevis domā par to kā par tālu nākotni. Iedomājies vienu ainu, kas nozīmē, ka tas jau ir noticis.

Varbūt Tu staigā pa savu īpašumu laukos un jūti mieru. Varbūt Tu pārskaiti ienākumus no sava uzņēmuma. Varbūt Tu runā ar grāmatvedi par investīcijām, nevis par parādiem.

Neanalizē, kā tas notiks. Sajūti, ka tas jau ir.

Mežs neuzdod jautājumu: “Kā tieši es izaugšu?” Tas vienkārši aug, jo tā daba ir augt.

Arī Tava daba ir paplašināties.

Miers kā magnēts pārpilnībai

Daudzi domā, ka panākumi nāk no spriedzes. No nemitīgas cīņas. No pārguruma.

Bet paskaties uz mežu. Tas aug mierā.

Iekšējais miers nav pasivitāte. Tas ir pārliecības stāvoklis. Kad Tu jūties drošs sevī, Tu pieņem skaidrākus lēmumus. Tu redzi iespējas tur, kur citi redz riskus.

Latvijā ekonomiskie apstākļi var mainīties. Cenas aug. Tirgi svārstās. Taču iekšējais miers ļauj Tev būt stabilam pat mainīgā vidē.

Un šī stabilitāte piesaista pārpilnību.

Pateicība kā saules gaisma

Rhonda Byrne uzsvēra pateicības spēku. Es Tev saku – pateicība ir kā saule mežā.

Bez saules pat bagāta augsne nespēj dot pilnu ražu.

Katru dienu pateicies ne tikai par to, kas Tev jau ir, bet arī par to, kas vēl tikai veidojas.

Saki:
“Paldies par manu augošo labklājību.”
“Paldies par maniem uzticamajiem klientiem.”
“Paldies par iespējām, kas atveras.”

Pateicība nostiprina sajūtu, ka Tu jau dzīvo pārpilnībā.

Praktiskā rīcība no jaunas identitātes

Misticisms bez darbības ir nepilnīgs. Taču darbība bez iekšējās pārliecības ir smaga.

Kad Tu pieņem identitāti: “Es esmu pārticis cilvēks,” Tava rīcība mainās.

Tu:
– ieguldi izglītībā;
– attīsti prasmes;
– uzdrošinies paplašināt savu uzņēmumu;
– piesaki sevi augstākam amatam;
– runā ar pārliecību par savu vērtību.

Ne tāpēc, ka centies pierādīt sevi. Bet tāpēc, ka jūti savu vērtību.

Latvijā bieži valda pieticības kultūra. Taču patiesa pieticība nenozīmē apspiest savus talantus. Tā nozīmē apzināties, ka caur Tevi plūst radīšanas spēks.

Nauda kā enerģijas plūsma

Nauda nav mērķis. Tā ir plūsma.

Tā plūst tur, kur ir vērtība, skaidrība un atvērtība. Ja Tu iekšēji jūties nevērtīgs, Tu bloķē plūsmu. Ja Tu pieņem savu vērtību, plūsma pastiprinās.

Iedomājies upi mežā. Ja tajā ir aizsprostojumi, ūdens stāv. Ja ceļš ir brīvs, ūdens plūst.

Tavi uzskati par naudu ir šie aizsprostojumi vai kanāli.

Ja Tu esi uzaudzis ar domu: “Bagātie ir negodīgi,” šī doma bloķē Tavu plūsmu. Ja Tu pieņem: “Es varu būt bagāts un godīgs,” plūsma atveras.

Kolektīvā apziņa un Tava loma

Latvija ir maza valsts ar lielu potenciālu. Te ir talantīgi cilvēki, radošums, tehnoloģijas, daba, kultūra.

Bet pārmaiņas sākas ar individuālu apziņu.

Kad Tu kļūsti pārticis, Tu:
– atbalsti vietējos uzņēmējus;
– radi darba vietas;
– investē sabiedrībā;
– iedvesmo citus domāt plašāk.

Pārpilnība nav tikai personīgs ieguvums. Tā ir ieguldījums kopējā labklājībā.

30 dienu Meža Apziņas prakse

Lai nostiprinātu šo stāvokli, dari sekojošo 30 dienas:

  1. Katru dienu pavadi vismaz 10 minūtes klusumā – ideāli dabā.
  2. Vizualizē savu mērķi kā jau sasniegtu.
  3. Katru dienu izdari vienu darbību, kas atbilst Tavai jaunajai identitātei.
  4. Atsakies no sarunām par trūkumu.
  5. Pieraksti savas pateicības.

Šī prakse nav sarežģīta. Tā ir konsekvence, kas rada pārmaiņas.

Tu esi kā koks – saknes un spārni

Mežs māca līdzsvaru. Saknes ir dziļi zemē. Zari sniedzas debesīs.

Arī Tev jābūt ar saknēm – savā kultūrā, vērtībās, ģimenē. Un vienlaikus ar drosmi augt augstāk.

Tu vari būt latvietis ar globālu domāšanu. Tu vari dzīvot mazpilsētā un radīt starptautisku biznesu. Tu vari būt garīgs un turīgs vienlaikus.

Tas nav pretrunā.

Noslēgums – atceries, kas Tu esi

Tu neesi atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Tie var ietekmēt vidi, bet ne Tavu apziņu.

Un apziņa rada vidi.

Atceries mežu. Tas nekliedz par savu spēku. Tas vienkārši aug.

Pieņem sevī šo pašu klusā spēka principu:
“Es esmu pārpilnība.”
“Es esmu miers.”
“Es esmu radītājs.”

Dzīvo no šīs patiesības.

Un Tu redzēsi, kā Tava dzīve sāk atspoguļot iekšējo Gaismu – mieru, kas aug koku klusumā, un pārpilnību, kas plaukst no Tavas apziņas.

Please visit https://drlalkarun.com

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Atcerēties bezrobežu dabu kā dzīves jēgu

  Atcerēties bezrobežu dabu kā dzīves jēgu Kāpēc mēs vispār esam šeit Daudzi jauni cilvēki Latvijā un visā pasaulē agrāk vai vēlāk uzdod sev kluso, bet neatlaidīgo jautājumu: kāpēc es esmu šeit? Sabiedrība piedāvā daudz atbilžu – izglītība, darbs, ģimene, sasniegumi, pašrealizācija. Taču pat tad, kad šie mērķi tiek sasniegti, bieži paliek sajūta, ka kaut kas būtisks joprojām iztrūkst. It kā dzīvei būtu dziļāks slānis, kuru neviens īsti nemāca atpazīt. Mistiskās un garīgās tradīcijas cauri gadsimtiem norāda uz vienu vienkāršu, bet radikālu patiesību: mūsu klātbūtnes patiesais mērķis nav kļūt par kaut ko jaunu, bet gan atcerēties to, kas mēs bijām vēl pirms robežām, pirms bailēm, pirms identitātēm. Nevis iemācīties vairāk, bet atcerēties savu sākotnējo, bezierobežojumu dabu. Aizmirstība kā cilvēciska pieredze Piedzimstot mēs neienākam pasaulē tukši. Taču ļoti ātri sākas process, ko var saukt par aizmirstību. Mēs iemācāmies vārdus, lomas, noteikumus. Mums pasaka, kas mēs esa...