Pāriet uz galveno saturu

Tu Jau Radi Savu Realitāti Šodien


 

Tu Jau Radi Savu Realitāti Šodien

Apzinies savu klusējošo spēku

Tu, kas dzīvo šajā mierīgajā, ziemeļu gaismas piesātinātajā zemē, iespējams, bieži jūties starp divām pasaulēm — starp praktisko ikdienu un kluso ilgošanos pēc kaut kā lielāka. Bet ļauj man tev pateikt skaidri: tu jau tagad manifestē. Ne rīt, ne tad, kad viss būs ideāli — bet tieši šobrīd.

Tas, ko tu piedzīvo savā dzīvē — tavs darbs, attiecības, naudas plūsma, pat tavs iekšējais miers — ir tava iekšējā stāvokļa atspoguļojums. Tā nav nejaušība. Tā ir likumsakarība.

Latvijas sabiedrībā bieži valda pieticība, atturība un reizēm arī dziļi iesakņojies uzskats, ka “dzīve nav viegla”. Bet šis uzskats nav realitāte — tas ir tikai pieņemts stāsts. Un tu vari to pārrakstīt.

Tavs iekšējais stāvoklis rada ārējo pasauli

Iedomājies, ka tava apziņa ir kā lauks. Tas, ko tu tajā sēj — domas, sajūtas, pārliecības — tas arī izaug. Ja tu bieži domā: “Nauda nāk grūti,” tu sēj trūkuma sēklas. Ja tu jūti: “Man vienmēr paveicas,” tu sēj pārpilnības sēklas.

Un šeit slēpjas būtiska patiesība: tu nevari izjust trūkumu un vienlaikus sagaidīt pārpilnību.

Latvijas realitātē, kur daudzi joprojām izjūt ekonomisko spiedienu vai vēsturisku piesardzību, šī doma var šķist izaicinoša. Bet tieši šeit sākas tava brīvība. Tu vari izvēlēties citu iekšējo stāvokli — neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Sajūta ir slepenā atslēga

Ne pietiek tikai domāt pozitīvi. Sajūta ir tas, kas rada.

Kad tu iedomājies savu vēlamo dzīvi — vai tas būtu mājīgs dzīvoklis Rīgā, finansiāla brīvība vai harmoniskas attiecības — tev ir jāieiet šajā sajūtā. Ne kā cerībā, bet kā realitātē.

Kā tu justos, ja tas jau būtu noticis?

Vai tu būtu mierīgāks? Drošāks? Priecīgāks?

Tagad — negaidi. Sajūti to jau tagad.

Tas nav izlikšanās. Tā ir radīšana.

Praktiska pieeja ikdienai

Lai šī mācība kļūtu dzīva, tev nav jāmaina visa dzīve vienā dienā. Sāc ar maziem, bet apzinātiem soļiem.

Rīta nodoms

Katru rītu, pirms tu iesaisties dienas steigā, aizver acis uz dažām minūtēm. Iedomājies vienu lietu, ko vēlies piedzīvot. Sajūti, ka tas jau ir noticis.

Ne analizē. Ne šaubies. Vienkārši izjūti.

Iekšējā dialoga maiņa

Klausies savās domās dienas laikā. Vai tās ir atbalstošas vai ierobežojošas?

Ja pieķer sevi domājam: “Man nepietiek,” apstājies un maigi nomaini šo domu uz: “Man vienmēr pietiek, un vēl vairāk nāk pie manis.”

Šī nav pašapmāns. Tā ir jaunas realitātes izvēle.

Vakara pārskatīšana

Pirms gulētiešanas atceries dienu. Ja kaut kas nenotika tā, kā vēlējies, pārveido to savā iztēlē.

Ja saruna bija neveikla, iztēlojies, ka tā bija harmoniska. Ja juties noraizējies, iztēlojies sevi mierīgu.

Tādā veidā tu neļauj pagātnei noteikt nākotni.

Pārpilnība kā dabisks stāvoklis

Pārpilnība nav kaut kas, ko tev jāizcīna. Tā ir tava dabiskā būtība.

Paskaties uz dabu Latvijā — meži, ezeri, jūra. Vai daba cīnās, lai būtu bagāta? Nē. Tā vienkārši ir.

Tieši tāpat arī tu vari būt pārpilnībā.

Bet tas prasa uzticēšanos. Uzticēšanos sev, dzīvei un neredzamajam procesam, kas darbojas tavā labā.

Garīgais un praktiskais līdzsvars

Dažkārt cilvēki domā, ka šāda pieeja nozīmē tikai sapņot un neko nedarīt. Bet tas nav tā.

Kad tu maini savu iekšējo stāvokli, tava rīcība dabiski mainās.

Tu pieņem labākus lēmumus. Tu redzi iespējas, kur agrāk redzēji šķēršļus. Tu piesaisti cilvēkus un situācijas, kas atbilst tavam jaunajam stāvoklim.

Tā ir harmonija starp iekšējo un ārējo.

Atlaid spriedzi un kontroli

Latviešu kultūrā bieži ir dziļa vēlme visu kontrolēt, būt atbildīgam, neizgāzties. Bet šī spriedze bloķē plūsmu.

Tu nevari piespiest pārpilnību. Tu vari tai ļaut ienākt.

Kad tu atlaid pārmērīgu kontroli un uzticies procesam, dzīve sāk plūst vieglāk.

Tas nenozīmē pasivitāti. Tas nozīmē mierīgu pārliecību.

Tu esi radītājs, nevis upuris

Šis ir varbūt vissvarīgākais atgādinājums: tu neesi apstākļu upuris.

Pat ja tava pagātne bija izaicinoša, pat ja sabiedrība ap tevi ir skeptiska — tu joprojām esi tas, kas izvēlas savu iekšējo pasauli.

Un no šīs iekšējās pasaules dzimst tava ārējā realitāte.

Dzīvo no piepildījuma, nevis trūkuma

Lielākā daļa cilvēku rīkojas no trūkuma: “Es darīšu, kad man būs vairāk laika, naudas, iespēju.”

Bet tu vari izvēlēties pretējo: dzīvot tā, it kā tu jau būtu piepildīts.

Izsaki pateicību par to, kas tev ir. Izjūti prieku bez īpaša iemesla. Dari lietas ar mīlestību, nevis pienākuma sajūtu.

Šī enerģija ir magnētiska.

Tavs jaunais stāsts

Ja tu līdz šim esi redzējis sevi kā cilvēku, kuram “vienkārši nepaveicas” vai “jāstrādā ļoti smagi, lai kaut ko sasniegtu”, ir laiks izvēlēties jaunu stāstu.

Tu vari būt tas, kuram lietas izdodas viegli. Tas, kurš ir saskaņā ar dzīvi. Tas, kurš piedzīvo pārpilnību visās jomās.

Un šis stāsts sākas nevis ārpusē, bet tavā apziņā.

Noslēguma sajūta

Tagad uz mirkli apstājies.

Aizver acis.

Iedomājies savu dzīvi tādu, kādu tu to patiesi vēlies. Neierobežo sevi. Sajūti to.

Un tad saproti: šī sajūta nav nākotne. Tā ir pieejama tev jau tagad.

Tu jau radi.

Tu jau manifestē.

Un viss, ko tu meklē, jau sāk mosties tavā iekšienē.

Please visit https://doctorlal.org

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...