Pāriet uz galveno saturu

Domas spēks rada pārpilnību


 

Domas spēks rada pārpilnību

Tu radi savu dzīvi ar uzmanību

Dārgais draugs, ja ir viena patiesība, kas var mainīt tavu dzīvi Latvijā – vai tu dzīvo Rīgā, Liepājā, Daugavpilī vai kādā klusā Kurzemes vai Vidzemes ciemā – tad tā ir šī: tu piedzīvo to, par ko visbiežāk domā un ko jūti.

Apstākļi nerada tavas domas.
Tavas domas rada apstākļus.

Kad tu sāc vērot savu dzīvi ar šo vienkāršo, bet dziļo izpratni, tu pamanīsi kaut ko pārsteidzošu. Viss, kas nāk pie tevis – cilvēki, iespējas, darbs, ienākumi, prieks vai izaicinājumi – ir tava iekšējā stāvokļa atspoguļojums.

Tas nav pārmetums.
Tas ir atslēga.

Jo, ja tu esi radītājs, tad tu vari kļūt arī par apzinātu radītāju.

Tieši šeit sākas apzinātā radīšana – dzīves veidošana ar skaidru nodomu un sajūtu.

Paskaties uz to, ko tu saņem

Vienkāršākais veids, kā saprast savas domas, ir paskatīties uz savu dzīvi.

Ja tavā dzīvē ir spriedze, iespējams, tavā iekšienē dzīvo bailes.

Ja ir trūkums, iespējams, tavā prātā ir ieradusies doma par ierobežojumu.

Ja ir vieglums, prieks un plūdums, iespējams, tavā sirdī ir uzticēšanās dzīvei.

Tev nav jāanalizē viss. Vienkārši novēro.

Latvijā daudzi cilvēki ir izauguši ar frāzēm, kuras dzirdētas ģimenē vai sabiedrībā:

“Naudu nopelnīt ir grūti.”
“Te iespēju ir maz.”
“Dzīvē visu jāizcīna.”

Šīs idejas bieži nāk no vēstures pieredzes – no laikiem, kad dzīve bija nedroša un cilvēkiem nācās daudz cīnīties.

Taču patiesība ir lielāka par jebkuru vēsturi.

Dzīve neredz robežas starp valstīm. Tā neatšķir Latviju no citām pasaules vietām.

Dzīve reaģē tikai uz vienu lietu – uz tavu apziņas stāvokli.

Stāvoklis rada realitāti

Ļauj man pateikt kaut ko ļoti svarīgu:

Tu nesaņem to, ko vēlies.
Tu saņem to, kas tu esi savā iekšējā stāvoklī.

Ja tu jūties kā cilvēks, kuram nepietiek, tad pat laba iespēja šķitīs maza.

Ja tu jūties kā cilvēks, kurš dzīvo pārpilnībā, pat neliela iespēja var pārvērsties par svētību.

Tāpēc patiesais darbs nav ārējās pasaules mainīšana.

Patiesais darbs ir sava iekšējā stāvokļa maiņa.

Kad tu sāc justies kā cilvēks, kurš dzīvo labklājībā, pasaule sāk mainīties.

Dažreiz tas notiek caur jaunu ideju.

Dažreiz caur sarunu ar cilvēku, kuru tu satiki šķietami nejauši.

Dažreiz caur drosmi sākt kaut ko jaunu – projektu, darbu vai uzņēmumu.

Bet vienmēr sākums ir tavā iekšienē.

Sajūti to, ko tu vēlies

Latvieši ir strādīgi cilvēki. Daudzi ir pieraduši domāt, ka viss dzīvē jānopelna ar smagu darbu.

Taču ir kāds dziļāks likums.

Tas ir sajūtas likums.

Ja tu vēlies vairāk pārpilnības, nesāc ar satraukumu par to, kā tas notiks.

Sāc ar sajūtu, ka tas jau notiek.

Vakarā, kad māja kļūst klusāka, apsēdies mierā.

Aizver acis un iztēlojies vienu vienkāršu dienu savā dzīvē, kurā tu jūties brīvāk un drošāk.

Varbūt tu mierīgi dzer rīta kafiju.

Varbūt tu pastaigājies pa mežu vai gar Baltijas jūras krastu.

Varbūt tu jūties mierīgs, jo zini, ka dzīve tevi atbalsta.

Nevajag piespiest sevi. Vienkārši ļauj sev sajust šo mieru.

Sajūta ir magnēts.

Tā sāk pievilkt notikumus, cilvēkus un iespējas, kas atbilst šai sajūtai.

Labas sajūtas spēks

Daudzi gudrie skolotāji cauri gadsimtiem ir teikuši vienu un to pašu: sajūta ir radīšanas valoda.

Kad tu jūties labi, tu esi harmonijā ar dzīves plūdumu.

Kad tu jūties pateicīgs, pārpilnības straume atveras.

Tas nenozīmē izlikties.

Tas nozīmē izvēlēties, kur virzīt savu uzmanību.

Pat grūtā dienā tu vari pamanīt kaut ko skaistu:

rīta miglu virs Latvijas laukiem,
siltu maizes smaržu,
bērna smieklus,
klusumu mežā.

Kad tava uzmanība sāk pievērsties šiem vienkāršajiem mirkļiem, tavs iekšējais stāvoklis mainās.

Un, kad iekšējais stāvoklis mainās, ārējā realitāte sāk sekot.

Atlaid vecos stāstus

Daudzi cilvēki dzīvo ar veciem stāstiem savā prātā.

Stāstiem, ka veiksme ir tikai dažiem.

Ka sistēma ir pret viņiem.

Ka dzīve vienmēr būs smaga.

Taču šie stāsti nav fakti.

Tie ir domāšanas ieradumi.

Un tu neesi spiests tos turpināt.

Tu vari izvēlēties jaunu stāstu.

Stāstu, kurā ir:

vairāk iespēju,
vairāk radošuma,
vairāk sadarbības,
vairāk labklājības.

Kad tu sāc dzīvot šajā jaunajā iekšējā stāstā, tu redzēsi, kā pasaule pamazām sāk atspoguļot šo jauno realitāti.

Iekšējā klusuma prakse

Ir viena vienkārša prakse, kas var mainīt visu tavu dienu.

Klusums.

Katru rītu apsēdies uz dažām minūtēm mierā.

Aizver acis.

Elpo lēni un mierīgi.

Ļauj domām nomierināties.

Šajā klusumā tu sajutīsi kaut ko dziļu – dzīves klātbūtni sevī.

Tas ir avots visām idejām, visai iedvesmai un visai pārpilnībai.

Kad tu regulāri pieskaries šim iekšējam klusumam, tava intuīcija kļūst spēcīgāka.

Lēmumi kļūst skaidrāki.

Un dzīve sāk plūst vieglāk.

Latviešu gars un pārpilnība

Latvijas cilvēkiem piemīt īpašs spēks – izturība, klusais dziļums un saikne ar dabu.

Latvijas meži, jūra, upes un plašie lauki atgādina par mieru un stabilitāti.

Šī zeme nes sevī harmonijas enerģiju.

Kad cilvēks sāk dzīvot ar pārpilnības domām, viņš kļūst par daļu no šīs harmonijas.

Un, kad arvien vairāk cilvēku sāk domāt šādi, sabiedrība pamazām mainās.

Rodas jaunas idejas.

Jauni uzņēmumi.

Jauni projekti.

Jaunas sadarbības.

Un tas sākas nevis no valdības vai sistēmas.

Tas sākas no cilvēka iekšējā stāvokļa.

No tevis.

Dzīvo tā, it kā tas jau būtu noticis

Vislielākais noslēpums ir vienkāršs.

Dzīvo savā iekšienē tā, it kā tas, ko tu vēlies, jau būtu realitāte.

Negaidi pierādījumus.

Sajūti mieru, pārliecību un pateicību jau tagad.

Kad šis stāvoklis kļūst dabisks, dzīvei nav citas izvēles kā sakārtoties atbilstoši tam.

Dzīve ir spogulis.

Maini to, kas ir tevī – un atspulgs pasaulē mainīsies.

Un, kad tu sāksi to redzēt savā dzīvē, tu sapratīsi, ka apzinātās radīšanas atslēga vienmēr ir bijusi tavās rokās.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Cilvēkus motivē viena no divām lietām

  Ieguvums vai zaudējums – kas vada cilvēka ceļu Ievads – divi neredzamie dzinējspēki Cilvēka rīcība reti ir nejauša. Aiz gandrīz katra lēmuma, kustības un izvēles slēpjas dziļš, bieži neapzināts impulss. Garīgajā skatījumā tiek teikts, ka cilvēkus virza divi pamatspēki: vēlme iegūt labumu vai bailes kaut ko zaudēt . Šie spēki darbojas klusumā, bet spēcīgi, veidojot dzīves virzienu. Jauns cilvēks bieži jūt šo spriedzi sevī, pat to nenosaucot vārdā. Saprast šos dzinējspēkus nozīmē iegūt brīvību — ne no rīcības, bet no aklas reakcijas. Ieguvuma ceļš – solījums par “vairāk” Vēlme iegūt labumu izskatās pozitīva. Tā runā par attīstību, sasniegumiem, panākumiem. Mēs mācāmies, strādājam, veidojam attiecības, jo ceram uz kaut ko vairāk — drošību, atzinību, mīlestību, piepildījumu. Taču garīgajā skatījumā ir svarīgi jautāt: no kurienes šī vēlme rodas ? Vai tā nāk no prieka un radošuma, vai no sajūtas, ka šobrīd ar mani nepietiek? Ja vēlme iegūt balstās iekšējā trūkumā, tā neka...

Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi

  Ja Nav Ko Zaudēt, Prasi Drosmīgi Attieksme, kas atver durvis Mans draugs, Es Tev teikšu vienu vienkāršu, bet dzīvi mainošu patiesību: ja ir kaut kas, ko iegūt, un nav ko zaudēt, tad noteikti prasi. Lielākā daļa cilvēku necieš no iespēju trūkuma. Viņi cieš no drosmes trūkuma. Viņi neuzdod jautājumu. Viņi neprasa paaugstinājumu. Viņi neprasa lielāku cenu par savu darbu. Viņi neprasa sadarbību. Viņi neprasa atbalstu. Un Latvijā tas ir īpaši izteikti. Mūsu kultūrā valda pieticība. “Labāk neuzbāzties.” “Ko nu es.” “Negribas apgrūtināt.” Bet ļauj man Tev pateikt – šī attieksme ir jāmaina, ja vēlies pārpilnību. Pozitīva mentālā attieksme nav tukšs sauklis. Tā ir izvēle domāt, ka pasaule ir pilna iespēju un ka Tu esi pelnījis tās izmantot. Prasīšana nav vājums – tā ir spēks Daudzi uzskata, ka prasīt nozīmē atzīt trūkumu. Patiesībā prasīt nozīmē atzīt savu vērtību. Ja Tu neprasi, Tu automātiski pieņem mazāko iespējamo rezultātu. Latvijā bieži redzu talantīgus, izglīt...

Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs

  Svētais Pavards: Uguns kā Klātbūtnes Sargs Latvieša dvēselē uguns nav elements. Tā ir būtne. Tā nav tikai siltums vai gaisma, bet dzīva klātbūtne, kas vienmēr ir bijusi mājas centrs, dzimtas balsts un iekšējās gaismas simbols. Kamēr uguns dega pavardā, māja bija dzīva. Kad uguns izdzisa, ne tikai telpa kļuva auksta – arī gars atkāpās. Svētais pavards senajā latviešu dzīves uztverē nebija dekorācija. Tas bija centrs. Tur vārījās ēdiens, bet vienlaikus tur nogatavojās sarunas, klusums, atmiņas un sapņi. Uguns vienoja paaudzes, tā klausījās stāstos, glabāja noslēpumus un kļuva par neredzamu liecinieku visam, kas notika ģimenes dzīvē. Šī nodaļa ir par uguni kā garīgu principu – par iekšējo liesmu, kas sargā klātbūtni, patiesumu un dzīves jēgu. Uguns kā dzīvības centrs Senajās lauku mājās pavards bija mājas sirds. Ap to tika veidota telpa, ap to ritēja diena, ap to satikās cilvēki. Uguns deva ne tikai siltumu, bet arī orientieri – fizisku un simbolisku. Cilvēks zināja, kur i...